Ir
zināmi gandrīz visi Piņķu draudzes mācītāji kopš Reformācijas laika
(Avots: Beiträge zur
Geschichte der Kirchen und Prediger Riga's. Erste Abtheilung. Geschichte der
einzelnen Kirchen nebst chronologischem Verzeichniss der Prediger und
statistischen Auszügen aus den Kirchenbüchern, Christian August
BERKHOLZ, 1867)
1583 Andreas Schuring (...-1616)
Mācītājs Šūrings 1587.gada 26.augustā pirmais noturēja dievkalpojumu latviski
jezuītiem atkal atņemtajā Jēkaba baznīcā Rīgā. Avots:
Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland,
4. sējums, Johann Friedrich
von Recke, Karl Eduard
Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832
1602-1618 Wenceslaus Lemchen (...-1618)
Bija
viena no pirmajiem luterāņu mācītājiem (1539-1571) Rīgā, ar tādu pašu vārdu,
mazdēls.
1618 Johann Neuhoff
1648 Johann Gölzius
1650-1657 M. Thomas Schulze
Mācītājs dzimis Rīgā un studējis Tērbatā un Vitenbergā. Miris 1657.gada
28.aprīlī no mēra. Avots: Allgemeines
schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland, 4. sējums, Johann Friedrich
von Recke, Karl Eduard
Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832
1659-1662 M. Heinrich Lademacher (1634-1697)
Dzejnieks un mācītājs dzimis Rīgā, studējis Jēnā, ord.1659) Avots: Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon
der provinzen Livland, 3. sējums, Johann Friedrich
von Recke, Karl Eduard
Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832
Mācītājs dzimis Rīgā, studējis Vitenbergā. No 1662.gadā tika ordinēts un kļuva
par mācītāju apvienotajā Babītes draudzē. Neilgi pirms viņa nāves draudzes
atkal sadalīja.1865. gadā izdeva lūgšanu grāmatu latviešu valodā- Lattweescho
Pataro-ghramata. Avots: Allgemeines
schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland,
2. sējums, Johann Friedrich
von Recke, Karl Eduard
Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832
Dzimis Eisfeldē, Vācijā. Mācītājs nodarbojās ar valodniecību un 1685.gadā izdeva
latviešu valodas gramatikas grāmatu. Avots: Chronologischer
Conspect der Lettischen Litteratur von 1587 bis 1830, Carl Eduard
Napiersky, Steffensagen, 1831
Šī mācītāja laikā Rīgas Rāte
nolēma celt Mācītājmuižu Dzilnuciemā, jo līdz tam mācītāji dzīvoja Salas
draudzes mācītājmuižā. Šī pirmā Mācītājmuiža nokalpo tikai 20 gadus un tiek
iznīcināta Ziemeļu kara laikā. Avots:
Ziņas par Piņķu draudzes mazitaja muižu, 1908.gada 30. novembrī, Mācītāja
muižas iesvētīšanas dziesmu lapiņa.
1698-1702 Heinrich Fuhrmann (1668-1709)
1702-1709 M.Rötger Rigemann
1709-1710 M.Gerhard Vogt (...-1710 no mēra)
1711-1712 Kaspar Elvers (1680-1750)
Mācītājs 1748.gadā izdeva Liber memorialis Letticus oder Lettisches
Wörter-Buch - Latviešu valodas vārdnīcu.
1712-1742 Liborius Stockfisch (1684-...)
Pēc 30 gadiem draudzē mācītājs laulības pārkāpšanas dēļ zaudēja mācītāja
tiesības un atlikušo dzīves daļu pavadīja Kurzemē, kā skolotājs.
1742-1744 Joachim Fanter (1713-1764)
1744-1746 Immanuel Justus von Essen (1719-1780)
Dzimis Šverīnā, Vācijā. Studējis Jēnā, pēc kalpošanas Piņķos paralēli mācītāja darbam pievērsās pedagoģijai un ir izdevis vairākus katehismus uc. mācību grāmatas.
1746-1750 Christian Ravensberg (1721-1776)
Mācītājs studējis Jēnā, sarakstījis vairākas grāmatas un garīgus rakstus.
1750-1762 Roetger Sehdens (1722-1791)
Pēc Lielā Ziemeļu kara un mēra epidēmijas, kad Piņķu draudze atkal tika apvienota ar Salas draudzi, šī mācītāja laikā, tā atkal kļūst par patstāvīgu draudzi un Dzilnuciemā tiek novietota 1753.gadā no Šika Spilvē nopirkta vasaras māja. Šī ēka nokalpo 155 gadus, tajā dzīvojuši 9 mācītāji. Avots: Ziņas par Piņķu draudzes mazitaja muižu, 1908.gada 30novembrī, Mācītāja muižas iesvētīšanas dziesmu lapiņa.
1762-1764 Justus
Johann Willisch (1731-1800)
1764-1783 Johann Adolph Stein (1738-1804)
1783-1792 Johann Gottfried Ruhendorf (1733-1798)
1792-1810 Gotthard Friedrich Bornemann (1760-1810)
Mācītājs nāk no ievērojamas ģimenes. Pēc studijām kļuva par superintendantu
Greifsvaldē un Doma diakonu. Taču kāda incidenta dēļ viņu pārceļ uz Piņķiem.
1810-1848 Johann Andreas Poorten (1767-1854)
1848-1885 Hermann Gottlieb Ernst Hartmann (1821-1901)
Dzimis Rīgā. Kā mācītāja un Domskolas inspektora Kārļa Hartmaņa dēls, viņš
pieder pie plašas un sazarotas ģimenes. Studēja Tērbatā. Ordinēts 1848.gadā un
kalpoja Piņķos un Annas baznīcā kā savā vienīgajā draudzē 37 gadus. Mācītājs
draudzē bija cienīts. Īpaši viņš iestājās par skolu dibināšanu Piņķu draudzes
teritorijā. Viņa vadībā tika uzbūvētas abas mūra baznīcas ēkas, kuras stāv vēl
šobaltdien. Pēc došanās pensijā, viņš vēl turpināja kalpot par Rīgas
patrimonālapgabala skolu valdes priekšsēdētāju. Avots:
Laikraksts Rigasches Kirchenblatt Nr.43, 20.12.1901
1886-1906 Gustavs Bernhards Kristians Klēmanis /Gustav Cleemann / (1858-1919)
Mācītājs Klēmanis kalpoja Piņķu sv.Jāņa (sv.Nikolaja) un Babītes sv.Annas
baznīcās no 27.07.1886. Dievkalpojumus mācītājs noturēja gan vācu, gan latviešu
valodās, lai gan ar latviešu izrunu viņam neveicās. Pēc Piņķiem mācītājs
kalpoja Rīgas Jēzus draudzē, kur kalpojot 1919.gada aprīlī lielnieki viņu
arestēja un ieslodzīja centrālcietumā. Tur mācītājs un viņa sieva Olga salima
ar tīfu. 22.maijā vācu karaspēks viņus atbrīvoja, taču jau pēc 8 dienām
mācītājs no slimības mira. 2.jūnijā mūžības ceļā viņam sekoja viņa sieva. Abi
apbedīti Lielajos kapos Rīgā. Par laiku cietumā mācītājs teicis: "Es nekad
līdz šim savu Dievu neesmu sajutis tik tuvu."
1906-1925 Gotthilfs Hillners /Gotthilf Wilhelm Samuel Reinhold Hillner/,
(1882-1925)
Tā kā mācītājmāja bija ļoti veca 1907. gadā pilsētas rāte nolēma celt jaunu pēc
arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta (Vilhelms Neimanis projektējis arī Valsts
Mākslas muzeja ēku Kr. Valdemāra ielā). 1908. gada 30. novembrī mācītājmāju
iesvētīja.
1926-1928 mācītājs Jānis Lapiņš
1928-1945 gadam kalpojis mācītājs Herberts Risbergs (Rīsbergs?) (1896-1976).
Viņš vadījis arī ticības mācību Babītes sešklasīgajā pamatskolā. 1945. gadā
brīvprātīgi devās līdzi sievai Hildegardei uz Sibīriju, atgriezies sešdesmito
gadu sākumā, strādājis par mācītāju Dalbē, apglabāts Piņķu kapos.
1945-2000 prāvests Jānis Liepiņš (1916-2007)
2000. gada 11. jūnijā draudze pateicās un atvadījās no sava ilggadējā mācītāja
prāv. J.Liepiņa, kurš draudzē bija kalpojis 55 gadus.
Īslaicīgi kalpojuši mācītāji Juris Zariņš un Guntis Dišlers.
16.07.2000-04.09.2010
draudzē kalpoja mācītājs Harijs Grigols (1969-2012)
No 05.09.2010 līdz 14.02.2013 draudzē kalpo divi mācītāji Andris
Krauliņš un Aivars Smuidris. Kalpošana notiek paralēli kalpošanai Rīgas
Mārtiņa draudzē.
14.02.2013 kalpošanu draudzē pārtrauc mācītājs Aivars Smuidris.
Sākot ar 2014.gada 1.martu mācītājs Andris Krauliņš pārtrauc kalpošanu Rīgas
Mārtiņa draudzē un ir tikai Piņķu sv.Jāņa draudzes mācītājs.
No 15.02.2013 līdz 2013.gada septembrim draudzē kopā ar prāvestu Andri Krauliņu
kalpo palīgmācītājs Kaspars Bērziņš.
No 2014.gada februāra līdz 2017.gada 30.septembrim prāvestam palīdz evaņģēlists
vēlāk palīgmācītājs Mārtiņš Kalējs.
No 2017.gada 1.oktobra draudzē kalpo un mācītājam palīdz evaņģēlists Andrejs
Irbe, kurš 14.08.2020 tika ordinēts par mācītāju.
No 2023.gada 20.februāra mācītājs Andris Krauliņš pārtrauc kalpošanu draudzē un, līdz 29. aprīlim, kalpošanu turpina palīgmācītājs Andrejs Irbe.
2023. gada 29. aprīlī, Babītes sv. Annas baznīcā, svinīgā introdukcijas dievkalpojumā, diecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, iepriekšejā mācītāja Andra Krauliņa un iecirkņa prāvesta Arņa Eltermaņa klātienē, ieveda amatā mācītāju Andreju Irbi kā Piņķu sv. Jāņa draudzes pastāvīgo mācītāju.
