Tālāk
"Cerība mums ir stiprs un drošs dvēseles enkurs, kas sniedzas dziļi iekšā aiz priekškara.”
(Ebr. 6:19)
PĀRDOMAS: Dreifēšana jeb novirzīšanās no sākotnējā kursa notiek nemanāmi. Parasti to nemaz nejūt, līdz brīdim, kad saprotam, cik tālu esam novirzījušies no sākotnējā virziena. Tas attiecas gan uz ceļošanu pa ūdens virsmu, gan uz mūsu kristīgo dzīvi, kuras virziens ir vērsts uz Kristu. Taču notiek tā, ka mēs bieži vien novirzāmies no šī kursa – prom no Kristus, prom no Dieva. Vēstulē ebrejiem lasām, ka mums ir kaut kas, kas var apturēt šo novirzīšanos no kursa: cerība, kas “ir stiprs un drošs dvēseles enkurs”.
Ja iemetīsim enkuru smiltīs, spēcīgas straumes ietekmē tas sāks slīdēt, bet, ja tas ir iekritis starp akmeņiem, tas turas stingri, lai cik stipra būtu straume un lai cik spēcīga būtu vētra. Ar cerību notiek tāpat, kad tā ir aizķērusies nevis mūsu dzīves mainīgos apstākļos, nevis mūsu trauslajās izjūtās, bet gan pašā Dievā. Mēs esam pieraduši domāt par cerību kā par kaut ko, kas, iespējams, notiks vai nenotiks, un mēs pat neesam par to pārliecināti – notiks vai nenotiks. Taču, kad cerība ir balstīta Dievā, tad tā kļūst par Dieva dāvanu, kas garantē, ka viena vai otra lieta bez šaubām notiks.
Ja Dievs saka, ka visi mūsu grēki ir piedoti, tas bez šaubām dievkalpojumos notiek. Ja Dievs apsola, ka būs mūžīgā dzīvība, augšāmcelšanās un dzīves turpināšanās pēc miesas nāves, tad šie Dieva apsolījumi bez šaubām notiks. Ja Dievs apsola: “Es būšu ar jums ik dienas līdz laiku beigām,” tad Dievs bez šaubām ir ar mums katru dienu un ik uz soļa. Tāda ir vārda “cerība” patiesā nozīme – nevis kaut kas, kas iespējams notiks vai nenotiks, bet noteikti Dieva apsolījumi, kuri bez šaubām jau notiek un vēl notiks.
Tāpēc enkurs agrīnajā baznīcā arī bija tik spēcīgs simbols, ka slavenās Priscillas katakombas, Romā, ir izrotātas ar ne mazāk kā sešdesmit enkuriem. Vajāšanas laikos kristieši pieturējās pie šī mēneša lozunga vārdiem, iegrebjot enkurus katakombu sienās kā simbolu savai drošībai Jēzū Kristū.
Pievērsīsim uzmanību, kur šis enkurs turas: tas negrimst dzīves jūrā, bet "sniedzas dziļi iekšā aiz priekškara". Par kādu priekškaru ir runa? Par to, kas agrāk Vecās Derības Saiešanas teltī un vēlāk Jeruzālemes Templī atdalīja Dieva tautu no vissvētākās vietas, kurā mājoja Dieva tiešā klātbūtne. Neviens cilvēks nevarēja uzturēties Dieva tiešā klātbūtnē un dzīvot, jo cilvēks ir pilns ar grēku, bet grēks Dieva klātbūtnē mirst – līdz ar to arī cilvēks. Tāpēc šajā vissvētākajā vietā drīkstēja ieiet tikai augstais priesteris un tikai vienu reizi gadā bez dzīvības draudiem. Taču, pateicoties Jēzus upurim krustā, šī lieta šodien ir mainījusies. Mūsu cerība kā enkurs sniedzas dziļi debesīs – pie Kristus, un Viņā nostiprinās kā starp akmeņiem. Tāpēc mēs šodien arī varam uzturēties Dieva klātbūtnē bez dzīvības draudiem, jo Jēzus mūsu vietā ir samaksājis mūsu grēka parādu un velk mūs katru pie Sevis.
Dzīvē var plosīties visvisādas pārdzīvojumu vētras, pārbaudījumu viļņi, un var būt sajūta, ka dzīve mūs mētā šurpu turpu – taču Dievs mums ir devis iespēju nedreifēt, nenovirzīties no Kristus, jo mūsu enkurs – Dieva dotā cerība – ir nostiprinājies vietā, kur neviena vētra to nevar aizsniegt – dziļi debesīs pie Kristus.
Evaņģēlijs ir labā vēsts par to, ka Jēzus ir nodrošinājis mums šādu cerību. Pēc Viņa nāves pie krusta priekškars Jeruzālemes templī pārplīsa uz pusēm. (Mk. 15:38) Tajā brīdī, caur Jēzus upuri, mūsu ceļš pie Dieva klātbūtnes tika atvērts reizi par visām reizēm, ko mēs piedzīvojam vēl šodien katru reizi, kad dievkalpojumos svinam Svēto Vakarēdienu. Ar savu upuri krustā Jēzus ir noenkurojis mūs tur, kur ir Viņš pats, lai esam droši par savu tagadni un nākotni, lai esam Dieva pasargāti un topam Viņa stiprināti.
Kad pieaug nedrošība, kad ciešanas šķiet nepārvaramas, kad grēks un vainas apziņa smagi nomāc, mēs varam atcerēties, pie kā ir piesaistīta mūsu cerība. Tā nav piesaistīta pie mums pašiem – tā ir piesaistīta pie augšāmceltā Kunga Jēzus Kristus.
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs
Tālāk
ZIŅOJUMI:
1. Svētdien, 10. maijā, plkst.: 11:00, svinēsim dievkalpojumu ĢIMENES DIENĀ, uz kuru ir aicināti visi, bet īpaši ģimenes pilnā sastāvā ar bērniem, lai pie altāra viņi saņemtu Dieva svētību. Kā arī dievkalpojuma laikā būs iespēja saņemt eļļas svaidīšanu fiziskas un garīgas neveselības gadījumā!
2. No 11. līdz 13. maijam, plkst.: 19:00, svinēsim dievkalpojumus LŪGŠANU DIENĀS, lai sagatavotos Debesbraukšanas dienai, kuru svinēsim 14. maijā. Dievkalpojumos lūgsim Dievu, lai Viņš novērš no mums sērgas un pasargā no slimībām, no krusas un sausuma, uguns un epidēmijām, kā arī no nelabvēļu dusmām; lai Viņš dāvā mums labvēlīgus gadalaikus, auglību mūsu zemei, labus laikapstākļus un labu veselību; lai Dieva miers uzvar karus un nemierus, lai Dievs valda mūsu vidū un visā pasaulē, īpaši UKRAINĀ, kā arī lūgsim un saņemsim visu mūsu grēku piedošanu. Visi dievkalpojumi būs ar Svēto Vakarēdienu!
3. Svētdien, 24. maijā, plkst.: 11:00, svinēsim VASARSVĒTKU dievkalpojumu ANNAS BAZNĪCĀ un pēc dievkalpojuma baudīsim ikmēneša SADRAUDZĪBU Dzilnuciema Mācītājmuižā.
4. Draudzes pasākumi vasarā:
- - DRAUDZES EKSKURSIJA uz Ziemeļpoliju – no 19. līdz 23. jūlijam: 426 EUR no personas. !!! Palikušas 8 brīvas vietas !!! Vairāk info par ekskursiju, skat. >>> šeit. <<< PIETEIKŠANĀS: pie draudzes mācītāja.
- - DRAUDZES NOMETNE Gaujaslīčos (Cēsis) – no 7. līdz 9. augustam: tas ir laiks aktīvai atpūtai, sadraudzībai, lūgšanām un dziesmām visiem kopā, arī ar ģimenēm un bērniem, kuriem būs pašiem savas atrakcijas. Nometnes temats: Garīgā veselība.
Līdzmaksājums dalībai: pieaugušajiem – 30 EUR, bērniem – 15 EUR.
Pieteikšanās: pie Kristīnes Kazākas (tālr.: 27512526) vai pie draudzes mācītāja Andreja (tālr.: 26788931).
5. Katru TREŠDIENAS vakaru (izņemot 6. maijā), plkst.: 19:00, baznīcā notiek VAKARA LŪGŠANA, kurās var piedalīties arī attālināti, skatoties tiešraides mūsu draudzes Facebook lapā!!!
6. Baznīca ir atvērta OTRDIENĀS, TREŠDIENĀS un CETURTDIENĀS, 16:00-20:00.
7. Jēzus saka: “visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat Man darījuši.” (Mt. 25:40) Kad mēs ziedojam, mēs ne tikai uzturam baznīcu un kalpošanu, bet kļūstam par līdzdalībniekiem žēlsirdības darbos, kurus darām ne tikai citiem, bet tajā pašā brīdī arī pašam Kungam.
Ar ziedojumiem mēs atbalstām vientuļos, neveselos, darbu ar bērniem un ģimenēm. Mēs kopīgi esam aicināti nest Kristus mīlestību tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga. Ziedojums ir kā tilts – no mūsu rokām pie otra cilvēka vajadzībām. Katrs eiro, ko dodam, kļūst par svētību kādam citam. Tāpēc lūdzam veikt regulāro ziedojumu, vēlams katru mēnesi. Ieteicamo ziedojuma apjomu un rekvizītus var atrast draudzes mājas lapā: https://www.pinkudraudze.lv/p/ziedojumi.html
Pateicamies visiem, ka ar saviem ziedojumiem jūs parādāt savu žēlsirdīgo sirdi. Tas ir viens no visskaistākajiem Evaņģēlija augļiem – kad ticība pārtop mīlestībā un mīlestība pārtop darbos.
Lai Dieva svētīts maija mēnesis!
Kristus mīlestībā,
Piņķu sv. Jāņa draudze
Tālāk
Jēzus Tomam sacīja: “Tu tici tādēļ, ka tu Mani redzēji; laimīgi tie, kas nav redzējuši, bet tic.”.
(Jņ. 20:29)
PĀRDOMAS: Cilvēks vienmēr meklē kaut ko drošu, stabilu, uz ko paļauties – kaut ko tādu, kas paliek, bet viss cilvēciskais izrādās pārejošs: cilvēki mainās, spēki izsīkst, dzīve beidzas, kāda būs rītdiena vispār nav skaidrs, varbūt pamodīsimies jau pavisam citā Latvijā. Arī priesteri, par kuriem runā vēstule ebrejiem, nevarēja palikt – nāve viņus aizvietoja vienu pēc otra. Taču tad Dievs dod kaut ko pilnīgi citu – Viņa Dēlu Jēzu, kurš paliek mūžīgs un kurš vienmēr par mums iestājas. Taču kā lai cilvēks tam visam tic? Kā lai paļaujas uz Viņu, kuru nevar redzēt? Tieši ar šo jautājumu savā dzīvē cīnījās apustulis Toms.
Toma dzīvē mēs pamanām, ka tas, kas patiesi izmaina cilvēka dzīvi, ir Kristus klātesamība. Kā Jēzus toreiz parādījās Saviem mācekļiem ar miera sveicienu, tā arī šodien Jēzus stāv pie mūsu siržu durvīm, klaudzina un aicina mūs atvērt Viņam savu dzīvi, nākt pie Viņa ar visu, kas mūs nospiež, un saņemt piedošanu un jaunas dzīves sākumu. Caur Sakramentu regulāru saņemšanu Viņš dara iespējamu to, ka dzīvojam savas dzīves ticībā un cerībā uz Viņu, mierā un atjaunotnē, jo dzīvā Kristus klātbūtne sniedz patiesu un īstu mieru: “Redzi, Es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs Manu balsi un durvis atvērs, Es ieiešu pie viņa un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar Mani.” (Atkl. 3:20)
Tas ir miers, kas negaidot caurstrāvo izbaiļu pilnas situācijas. Tas ir miers, kas pārņem mūs, kad apzināmies, ka mūsu dzīve ir likta Dieva mīlošajās rokās, ka Viņš caur augšāmcelto Kristu un Svēto Garu ir uzņēmies rūpes par mūsu dzīvēm gan šeit, gan mūžībā.
Mēdz būt reizes, kad savā ikdienas burzmā, aiz tūkstošiem sīkumu mēs pazaudējam skatu uz Kristus klātbūtni, mums zūd Dieva klātbūtnes apjausma. Un, pazaudējuši paļāvību jeb ticību, mēs to meklējam citur. Tas arī lika apustulim Tomam atstāt savus draugus. Viņš domāja, ka miers, kas visiem bija tik ļoti nepieciešams pēc Lielās piektdienas satraucošajiem notikumiem, ir meklējams un atrodams paša spēkiem. Toms ne tikai šaubījās – viņš bija aizgājis prom no kopības. Arī mūsdienās, kad cilvēks ilgstoši ir prom no baznīcas kopības, vienīgais, ko tādās reizēs var atrast, ir vientulība, izmisums un bēdas.
Atgriezies mācekļu, savu ticības brāļu un māsu pulkā, tieši tur Toms piedzīvoja dzīvo Kristu, tāpat kā mēs Viņu šodien piedzīvojam draudzē, dievkalpojumos, kopīgās Bībeles lasīšanas un lūgšanu stundās. Tieši tur un tad apustulis Toms piedzīvoja mieru un paļāvību, kad viņš dzirdēja Sava Kunga vārdus: “Tu tici tādēļ, ka tu Mani redzēji; laimīgi tie, kas nav redzējuši, bet tic.” (Jn. 20:29) Un tāpat arī mēs piedzīvojam mieru un stiprinājumu ticībā, kad dzirdam Kunga Jēzus Evaņģēlija vārdus. Raudzīdamies uz Jēzu, Toms sacīja: “Mans Kungs un mans Dievs!” (Jn. 20:28) Tā ir īsa, bet kodolīga Toma ticības apliecība, tieši tāpat kā mēs apliecinām savu ticību dievkalpojumos ar Apustuļu ticības apliecības vārdiem. Kristus klātbūtne, kuru piedzīvojam, ļauj mūsu dzīvēs ienākt mieram un paļāvībai, kad atskārstam, ka Dievs ir nācis šajā apdraudējumu un haosa pilnajā pasaulē, lai būtu kopā ar mums.
Lai kādi būtu šie apdraudējumi – vai nu kara briesmas, vai kārdinājumi, vai rakstura nesavaldības klupieni, mēs ticam un paļaujamies, ka Kristus ir pie mums. Viņš neatkāpjas ne soli, un lai par to pārliecinātos, vēstulē ebrejiem mums tiek atgādināts: “… Jēzus ir kļuvis par labākas derības galvotāju. Turklāt par priesteriem ir kļuvuši daudzi, jo nāve neļāva tiem pastāvīgi palikt amatā, bet Viņam ir nepārejoša priesterība, jo Viņš paliek mūžīgi. Tādēļ Viņš arī var pilnīgi izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, jo Viņš vienmēr ir dzīvs, lai par tiem iestātos.” (Ebr. 7:22-25) Tas nozīmē, ka mēs nekad neesam vieni arī Dieva priekšā. Kristus runā ar debesu Tēvu mūsu vietā par mums, lai attaisnotu mūs no grēka, jo paši to nespējam; lai darītu mūs brīvus no nāves mūžīgas ietekmes un dotu mūžīgo dzīvību Viņa klātbūtnē; lai vestu mūs visus kopā uz Viņa baznīcu, ka šajā kopībā taptu stipri ticībā uz Jēzu.
Šādā ticībā mēs redzam savas dzīves nevis bezcerības un izmisuma, bet cerības pilnas, dzīvā Kristus klātbūtne arī ikdienas lūgšanās sniedz mums bezgalīgu mieru un drošību. Kristus Lieldienu uzvara pār grēku un nāvi piešķir mūsu dzīvei virzību un mērķi – mīlēt Dievu pāri visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. Visas kristīgās vēsts būtību caurstrāvo Dieva darbs mūsu labad – dāvāt mums dzīvību un Viņa klātbūtni, kas dāvā mieru. Tāpēc mūsu ticība nav balstīta tajā, ko redzam, bet Viņā, Jēzū, kurš dzīvo mūžīgi, lai arī mums būtu kaut kas paliekošs, stabils un mūžīgs, uz kuru vienmēr paļauties.
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs
Tālāk
ZIŅOJUMI:
1. Svētdien, 12. aprīlī, plkst. 11:00, svinēsim KATEHĒZES dievkalpojumu ar Svēto Vakarēdienu un dievkalpojumā piedalīsies flautiste Liene Dobičina kopā ar ērģelnieci Ilzi Barlo.
2. Sestdien, 18. aprīlī, plkst.: 10:00, uzkopsim mūsu Piņķu baznīcu, Mācītājmuižu un apkārt esošās teritorijas, lai spodrinātu ne tikai mūsu laicīgās, bet arī garīgās mājas. Pēc talkas – SADRAUDZĪBA!!!
3. No 27. aprīļa līdz 2. maijam mācītājs nepieņem un draudzes kanceleja nestrādā!!! Apmeklējumu pie mācītāja lūgums ieplānot savlaicīgi.
4. Katru TREŠDIENAS vakaru (izņemot 29. aprīlī), plkst.: 19:00, baznīcā notiek VAKARA LŪGŠANA, kurās var piedalīties arī attālināti, skatoties tiešraides mūsu draudzes Facebook lapā!!!
5. Baznīca ir atvērta OTRDIENĀS, TREŠDIENĀS un CETURTDIENĀS, 16:00-20:00.
6. Jēzus mums atgādina: “Kas vismazākajās lietās uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams.” (Lk. 16:10) Šie vārdi iedrošina nenovērtēt par zemu mazās lietas – arī mūsu ziedojumus. Katrs, pat šķietami nelielais ieguldījums, ir uzticības un pateicības izpausme Dievam. Tieši caur šādu uzticību un pateicību mazumā Dievs mūsu vidū veido kaut ko lielāku – stiprina draudzi, kalpošanu un aizsniedz to cilvēku sirdis, kuri vēl Dievu nepazīst.
Kad ziedojam ar uzticīgu un pateicīgu sirdi, mēs kļūstam par daļu no šī lielā Dieva nodoma. Viņš redz mūsu uzticību un apbalvo to, uzticot mums vēl lielākas lietas – Viņa dažādās svētības, lai varam pabeigt jau iesākto, un jaunas iespējas kalpot cilvēkiem mums apkārt. Tāpēc lūdzam veikt regulāro ziedojumu, vēlams katru mēnesi, lai UZCELTU DRAUDZES NAMU, uzturētu dievnamu un draudzes darbu. Ieteicamo ziedojuma apjomu un rekvizītus var atrast draudzes mājas lapā: https://www.pinkudraudze.lv/p/ziedojumi.html
Paldies ikvienam par uzticīgu ziedošanu arī mazumā. Tas nes lielas pārmaiņas mūsu dzīvē un augļus Dieva valstībā, kas ir mūsu vidū jau tagad.
Lai Dieva svētīts aprīļa mēnesis!
Kristus mīlestībā,
Piņķu sv. Jāņa draudze
Tālāk
Abonēt:
Ziņas (Atom)
