Par vārdu līdzgaitnieks / līdzgaitniecība - angļu valodas apzīmējums tam ir "spiritual director". Pirmajā mirklī latviski gribētos teikt – garīgais direktors. Taču ar vārdu "direktors" mēs saprotam vadītāju iestādē vai uzņēmumā, kurš visu izrīko un nosaka. Taču vārds "director" ir saistīts ar vārdu "direction" – "virziens". Līdzgaitnieks ir persona, kura mēro kādu ceļa posmu kopā ar tevi un rūpējas, lai tu neaizietu pa nepareizo ceļu, pūlas atgādināt un tikai parādīt, kurš varētu būt pareizais ceļš. Tas ir tavs lēmums pa kuru ceļu iet - ne līdzgaitnieka!
Garīgā līdzgaitniecība – alkas pazīt Dievu
Ceļojums, tuvojoties Dievam, nav domāts, lai būtu vientuļnieka ceļojums. Kad mēs ejam šīs zemes ceļu, mēs dzīvojam kopībā ar citiem. Bieži vien Dieva vēlmes mums tiek darītas zināmas caur citas personas gudru norādījumu, atbalstu un mīlošu izaicinājumu. Katrai ticības tradīcijai pasaulē ir savas meklētāja-līdzgaitnieka attiecības. Jēzus, kurš aicināja cilvēkus būt attiecībās ar Dievu, gāja ar viņiem, un izgaismoja viņu dzīves ar pārsteidzošu patiesību par sava Tēva Valstību. Un Viņš ir paraugs visiem garīgajiem līdzgaitniekiem kristīgajā tradīcijā.
Kas IR garīgā līdzgaitniecība?
Garīgā līdzgaitniecība ir tikšanās ar apmācītu un pieredzējušu garīgo vadītāju, lai pārrunātu to, kā Dievs ir klātesošs un darbojas tavā dzīvē tieši tagad, un kā Dievs, iespējams, aicina tevi uz dziļākām attiecībām ar Viņu. Dievs ir īstenais vadītājs, cilvēks - vadītājs, kurš kalpo kā trauks, caur kuru Dievs Svētais Gars strādā, lai atklātu Dieva darbu tavā ikdienas pieredzē. Līdzgaitniecības sarunas saturs ir vienkārši tava dzīve: kādus savas dzīves aspektus, stāstus, vai pieredzes, tu jūties aicināts iekļaut lūgšanā un pārdomās pēc sarunas. Tu, kā meklētājs, tavs līdzgaitnieks un Dievs Svētais Gars tiekaties svētajā sarunā, lai, kā Jēzus saka Jāņa evaņģēlija 10. nodaļā: "Es esmu nācis, lai tām [avīm] būtu dzīvība un būtu pārpārēm."
Tavs garīgais vadītājs uzklausa un palīdz tev saprast Svētā Gara padomus, aicinājumus, un maigas norādes tavai dzīvei. Viņš / viņa palīdz tev apzināties, pamanīt, "pamosties" garīgajām attiecībām ar Dievu. Tavs garīgais vadītājs palīdzēs tev iepazīt Svētā Gara darbu tevī, tavu garīgo praksi, iepazīstinās ar lūgšanu veidiem, un reizēm liks lūgt un pārdomāt kādu Svēto Rakstu vietu vai citu garīgu tekstu, kas palīdzēs izgaismot tavu ceļu. Viņš / viņa ir klāt kā līdzjūtīgs un cieņas pilns liecinieks tava ceļojuma priekiem un bēdām. Kopā jūs lūgsieties "ciešāk staigāt" ar Dievu. Lūgšana ir daļa no jūsu sarunas un tavs vadītājs paturēs tevi savās lūgšanās laikā starp sarunām.
Kas NAV garīgā līdzgaitniecība?
Garīgā līdzgaitniecība nav psihoterapija, padomdošana, vai jebkāda cita veida terapija. Tās nav atkarīgas attiecības, kurās tavam vadītājam pieder visa gudrība un atbildes uz visām tavām problēmām. Tavs vadītājs neteiks tev, ko darīt, kā rīkoties, bet gan palīdzēs saskatīt, uz ko Dievs tevi aicina, kādu Dievs vēlas tevi redzēt tavā dzīvē. Dievs jau strādā tavā dzīvē. Tu nāc uz sarunu gatavs, pieklusis un mierīgs, lai kopā ar savu vadītāju, piedaloties Svētajam Garam, klausītos patiesībā par to, kā Dievs atklāj sevi caur ikdienas notikumiem tavā dzīvē.
Garīgā padomdošana ir...
... būtisks Baznīcas darbības un mācītāju kalpošanas aspekts. Tā ir palīdzība cilvēkam viņa garīgās dzīves izaicinājumos. Lūgt mācītājam padomu drīkst ikviens cilvēks – gan draudžu locekļi, gan ļaudis, kuri baznīcu ikdienā neapmeklē. Attiecībā uz garīgo padomdošanu, mācītājs nešķiro ticīgos un neticīgos – svarīga ir cilvēka vēlēšanās runāt ar garīdznieku un gūt atbildes, sakņotas kristīgo vērtību tradīcijās.
Ja cilvēks ir piederīgs draudzei, viņš regulāri apmeklē baznīcu, izprot mācītāja teikto un sludināto kristīgo vēsti, un pielieto savā ikdienas dzīvē. Tomēr draudzes mācītāja uzdevums ir palīdzēt cilvēkam viņa / viņas dzīves mezglu punktos - brīžos, kad cilvēks viens pats neredz savas garīgās dzīves tālāku attīstību. Nonākot kādā garīgas problemātikas sastrēgumpunktā, ikviens draudzes loceklis var doties pie sava mācītāja, lai grūtībām lūkotu tikt pāri kopīgiem spēkiem.
Garīgo padomdošanu reizēm mēdz salīdzināt ar sava veida psihoterapiju, un nereti psihoterapijas veidu klasifikatoros (īpaši rietumos) tā tiek iekļauta kā patstāvīga psihoterapijas nozare. Taču garīgā padomdošana noteikti nav psihoterapija tās tradicionālajā izpratnē, jo psihoterapijai ir visai atšķirīgs darbības lauks un līdz ar to arī uzstādītie mērķi.
Raugoties no tradicionālā uzstādījuma par cilvēka trim būtības aspektiem, proti, garu, dvēseli un miesu, var teikt, ka psihoterapijas darbības joma pamatā ir dažāda dziļuma dvēseliski, emocionālas dabas jautājumi. Turpretī garīgajā padomdošanā runa, primāri, ir par garīgo dzīvi. Psihoterapija palīdz cilvēkam atbildēt uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram: "kāpēc es jūtos tā, kā es jūtos? Ko man darīt, lai mana dzīve mainītos u.tml.?" Savukārt garīgajā padomdošanā aktuālie jautājumi ir krietni savādāki. Piemēram: "ko Dievs grib lai es daru? Un kā es, sekojot Dieva gribai, varu to izdarīt?" Par savas dzīves uzdevumu atzīstot Dieva gribas piepildīšanu, cilvēks nav brīvs savā izvēlē un tai sekojošā darbībā. Tāpēc garīgā padomdošana runā par cilvēku kā par garīgu būtni, kuras galvenais uzdevums ir veidot pilnvērtīgas attiecības ar Dievu.
Kā es varu saņemt garīgo padomdošanu?
- - Apmeklējot svētdienas dievkalpojumu un uzrunājot mācītāju.
- - Piezvanot draudzes mācītājam un norunājot konkrētu tikšanās laiku.
- - Dodoties uz baznīcu mācītāja norādītajos pieņemšanas laikos.
- - Veicot saraksti ar mācītāju elektroniskā formā, ar e-pasta vai sociālo mediju (Facebook) starpniecību.
