Tiekamies Adventa 4. svētdienā, 22. decembrī, 11:00, Piņķu baznīcā, lai izkoptu savu došanas tikumu un palīdzētu mazākajiem mūsu vidū: "Tad tie sāka pārrunāt, kurš viņu vidū būtu lielākais. Bet Jēzus zināja viņu sirds domas un, paņēmis kādu bērniņu, nostādīja to Sev blakus un sacīja tiem: “Ja kāds šo bērniņu uzņem Manā vārdā, tas uzņem Mani. Ja kāds Mani uzņem, tas uzņem to, kas Mani sūtījis. Jo mazākais jūsu vidū ir tas lielākais.”" (Lk. 9:46-48)
PĀRDOMAS: Tuvojoties Ziemsvētkiem cilvēki mums apkārt sarosās uz labdarību, uz labiem darbiem, uz apdāvināšanu un gatavojas svinēt gaismas uzvaru pār tumsu, jo pēc Ziemsvētkiem dienas gaišais laiks paliek ilgāks. Taču tā nav tā gaisma, kuru svinam mēs, kristieši. Ziemsvētkos mēs nesvinam ziemas saulgriežus, mēs nesvinam to, ka dienas paliek gaišākas; mēs svinam Jēzu Kristu, kurš ir dievišķā gaisma – nevis ar acīm saredzamā, bet ticībā piedzīvojama garīgā gaisma.
Vecās Derības laikā (laikā pirms Kristus) ar vārdu “gaisma” saprata Dievu. Piemēram, 27. psalmā: “Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana.” (Ps. 27:1) Pravietis Jesaja raksta: “Tas Kungs būs tava mūžīgā gaisma un tavs Dievs tavs brīnišķīgais greznums.” (Jes. 60:19b) Dieva vīrs Ījabs saka: “Kaut būtu ar mani vēl tā kā agrākos mēnešos, kā dienās, kad mani sargāja Dievs, kad Viņa gaismeklis vēl spīdēja pār manu galvu, kad Viņa gaismā izstaigāju tumsu.” (Īj. 29:2-3) Un pravietis Miha raksta: “ja es arī mītu tumsā, tad tomēr Tas Kungs ir mana gaisma!” (Mih. 7:8b) Un visas šīs Vecās Derības liecības norāda uz Kungu Jēzu, kurš Jāņa evaņģēlijā mums saka, ka ir piepildījis visus šos pravietojumus un Viņš patiesi ir vienīgā pasaules gaisma. (Jņ. 8:12)
Tāpēc Advents ir laiks, kad mēs lūkojamies uz Jēzu, nākam uz dievkalpojumiem un izkopjam savu garīgo dzīvi ar gavēni, lai caur to visu stiprinātu sevī ticību uz Dievu, un, caur ticību, lai Kungs Jēzus Ziemsvētkos ienāk mūsu dzīvēs un mūsu sirdīs. Kad tas notiek, tad Viņš, šī dievišķā gaisma, no Dieva žēlastības uz mums, uzvar jebkādu tumsu mūsos un nekādi ļaunuma spēki nav spējīgi mūs nomākt, jo, caur apustuli Jāni, Dievs mums ir devis apsolījumu, kuru arī piepilda mūsu labā: “Bērniņi, jūs esat no Dieva … lielāks ir tas [Jēzus], kas jūsos, nekā tas [velns], kas ir pasaulē.” (1. Jņ. 4:4)
Kad šis Dieva Vārds nāk pie mums un iespīd mūsu siržu dziļumos, Kungs Jēzus – dievišķā gaisma – atklāj un atmasko visus mūsu grēkus un neveiksmes tā, ka mēs nevaram izdomāt sev aizbildinājumus, jo Viņam ir svarīgi, ka mēs piedzīvojam nepieciešamību pēc Dieva piedošanas, to meklējam un atrodam Baznīcā, uz kurieni Viņš mūs katru arī ved – ne tikai Ziemsvētkos, bet arī katru nedēļu no jauna.
Tāpēc, caur grēku nožēlu un ticību, Jēzus un Viņa Vārda gaisma mūs mierina ar to, ka mums ir piedots, un grēka vietā Jēzus mūs apsedz ar Viņa nevainojamo taisnīgumu kā ar apmetni: “Viņu [Jēzu], kas grēku nepazina, Viņš mūsu dēļ padarīja par grēku, lai mēs Viņā taptu par Dieva taisnību.” (2. Kor. 5:21) Dievs to paveica, lai mēs varam būt tīri un taisnīgi Dieva acīs, lai varam nākt uz baznīcu pie debesu Tēva un vērsties pie Viņa ikdienas lūgšanās jebkura laikā bez grēka kauna un vainas.
Adventa laikā, gatavojoties Ziemsvētkiem, Dievs ikvienam no mums dod iespēju ar drosmi sastapties ar mūsu grēkiem, bailēm un nepilnībām, un uzvarēt tās caur dievišķo gaismu, Kungu Jēzu, kā apustulis Pāvils saka: “Es visu spēju Viņā [Dievā], kas man dod spēku.” (Filip. 4:13) Adventa laika dievkalpojumos Dievs dod mums spēku un pieceļ no drūmās, laicīgās ikdienības, lai varam starot Viņa gaismā, un lai mūsu gaisma spīdētu draugu un cilvēku priekšā mums apkārt, tā ka viņi ierauga mūsu labos darbus un godā mūsu Tēvu, kas ir debesīs. (Mt. 5:16)
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs
1. Adventa laiks ir grēknožēlas, pārdomu un sevis izmeklēšanas laiks, gaidot Kristus piedzimšanas svētkus. Šajā laikā draudzes locekļi ir īpaši aicināti gavēt (t.sk. no TV, filmām, laicīgās literatūras), pastiprināti nodoties lūgšanām, Bībeles lasīšanai, apmeklēt mācītāju ikgadējai pastorālai sarunai un/vai privātai grēksūdzei.
2. Katru otrdienu (izņemot 24.12.), plkst. 19:00, visi ir aicināti pulcēties baznīcas sakristejā uz vakara KATEHĒZES dievkalpojumiem, kuros kopā ar iesvētāmajiem būs iespēja iedziļināties luterāņu ticības mācībā. Šajā mēnesī KATEHĒZES dievkalpojumos runāsim par Kristību, Grēksūdzi un Svēto Vakarēdienu.
3. Svētdien, 15. decembrī, plkst. 11:00, pie mums viesosies jauktais koris Cantus Fortis, diriģenta Ivara Cinkusa vadībā, kopā ar solistiem: Ilonu Dzērvi (soprāns), Armandu Zavadski (tenors), kā arī ar instrumentu sastāvu: Dagniju Tuču un Kristīni Stumburi (blokflautas), un Ainārs Paukšēns (čells), lai atskaņotu izcilā franču baroka komponista Marka Antuāna Šarpentjē Pusnakts Mesu.
4. Sestdien, 21. decembrī, plkst. 14:00, baznīcā notiks koncerts “Es gaidu ziemu,” kurā piedalīsies “Triānas parks” ar koncertu sēriju baznīcās balsīm un čellu.
Ieeja ar biļetēm, kuras var iegādāties: https://www.trianasparks.lv/event-details-registration/pinki
5. Aicinām uz kristību-iesvētes mācību Garīgās izaugsmes skolā (GaISā) – tā ir sagatavošanās kristībām un iesvētībām, kā arī garīgās izziņas un Dieva iepazīšanas skola. Pirmā nodarbība ziemas kursam: 2025. gada 16. janvārī (ceturtdiena), plkst. 19:00, baznīcā (Skolas ielā 17, Piņķi). Pieteikšanās: līdz 3. janvārim, aizpildot iesniegumu >>> https://forms.gle/wd9m9K4jKDxogs8j7
6. 2025. gada 4. janvārī, sestdienā, plkst. 11:00, svinēsim draudzes Ziemsvētku eglīti Dzilnuciema Mācītājmuižā.
Pieteikšanās: līdz 3. janvārim! >>> https://forms.gle/98AGCSSVGvz2QhVz6
7. Katru TREŠDIENAS vakaru, plkst.: 19:00, baznīcā notiek VAKARA LŪGŠANA, kurās var piedalīties arī attālināti, skatoties tiešraides mūsu draudzes Facebook lapā!!!
8. Baznīca ir atvērta OTRDIENĀS, TREŠDIENĀS un CETURTDIENĀS, 16:00-20:00.
9. Pateicamies par jūsu ziedojumiem un aizlūgumiem. Dievs jūs bagātīgi svētī, “lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur
un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu.” (2. Kor. 9:8) Lūgums veikt regulāro ziedojumu, vēlams katru mēnesi, lai UZCELTU DRAUDZES NAMU, uzturētu dievnamu un draudzes darbu. Ieteicamo ziedojuma apjomu un rekvizītus var atrast draudzes mājas lapā: https://www.pinkudraudze.lv/p/ziedojumi.html
Lai Dieva svētīts decembra mēnesis!
Kristus mīlestībā,
Piņķu sv. Jāņa draudze
2025. gada LIELDIENU kurss sāksies 16. janvārī (ceturtdiena), baznīcā (Skolas ielā 17, Piņķi) plkst. 19:00.
GARĪGĀS IZAUGSMES SKOLA (GaIS) – tā ir sagatavošanās kristībām un iesvētībām, kā arī garīgās izziņas un Dieva iepazīšanas skola.
Pieteikšanās obligāta, aizpildot pieteikuma veidlapu:
https://forms.gle/wd9m9K4jKDxogs8j7
Kristības notiks Lieldienu dievkalpojumā, 2025. gada 19. aprīlī; iesvētības – 2025. gada 22. jūnijā.
Vairāk informācijas par GaISu: https://www.pinkudraudze.lv/p/iesvetibas.html
Jautājumus aicinām uzdot e-pastā: macitajs@pinkudraudze.lv
Esat mīļi gaidīti!
PĀRDOMAS: Mīļā draudze, šī mēneša lozungs atsauc atmiņā kādu frāzi, kuru diezgan bieži lieto gan bērni, gan vecāki – varētu pat teikt, ka visi cilvēki – “tūlīt, tūlīt.” Mēs katrs esam piedzīvojuši tādus brīžus, kad “tūlīt” pārvēršas par divām, piecām, desmit minūtēm vai pat ilgāk, līdz beidzot mums pievērš uzmanību. Tas ir nomācoši, vai ne? Un vai ar mums, kristiešiem, nav līdzīgi attiecībā uz Jēzus apsolījumu atgriezties (jo tieši par to ir runa šī mēneša lozungā)? Pirms Jēzus uzkāpa debesīs, Viņš apsolīja drīz atgriezties. Taču kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā 2000 gadu, un Viņš vēl nav atgriezies. Vai Jēzus būtu aizmirsis par Savu apsolījumu? Nē, jo dotajā Svēto Rakstu pantā mums ir dots Viņa apsolījums. Kamēr neticīgie šo apsolījumu par jaunām debesīm un jauno zemi muļķīgi noliedz, ticīgie ar prieku to gaida.
35 gadus pēc Jēzus apsolījuma atgriezties kristiešiem jau nācās paciest izsmejošus apvainojumus, ka viņu Glābējs ir vai nu prom pavisam, vai arī aizmāršīgs. Taču apustulis Pēteris mūs mierina, ka tā tas nav, rakstīdams: “Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā daži domā, bet pacietīgi gaida uz mums, jo Viņš negrib, ka kādi ietu pazušanā, bet grib, ka visi grēku nožēlā atgriežas.” (2. Pēt. 3:9) Proti, iemesls tam, kāpēc Jēzus vēl nav atgriezies, ir Viņa pacietība uz mums. Dievs nevēlas, lai mēs piedzīvojam Viņa dusmas, bet vēlas, lai visi atgrieztos pie Viņa un tiktu izglābti. Dievs ir pacietīgs ar mums. Pateicība Dievam par Viņa pacietību! Pateicība Dievam par to, ka Viņš gaida uz mums, lai pa to laiku caur Svēto Garu radītu mūsos grēku nožēlu un ticību mūsu sirdīs, ka varam atgriezties pie Viņa.
Ja jau daži no mums tic Jēzum, tad kāpēc Viņš joprojām nav atgriezies? Citu cilvēku dēļ. Tas ir līdzīgi kā kavēt pēdējo autobusu uz mājām un šoferis, redzot, ka skrienam, mūs pacietīgi gaida. Taču, kad esam jau autobusā, mēs mēdzam dusmoties par tiem citiem kavētājiem, jo arī uz viņiem šoferis gaida. Kad kļūstam sarūgtināti par Dieva šķietamo kavēšanos, mēs patiesībā dusmojamies uz Dievu par Viņa pacietību uz mums. Mēs parādām, ka mums nerūp, kas notiek ar citiem, ka tik mēs paši tiekam uz debesīm.
Taču apustulis Pēteris mums atgādina: “jums vajadzētu būt svētā dzīvošanā un dievbijībā, gaidot un steidzinot Dieva dienas atnākšanu, kad debesis ugunīs izjuks un pasaules elementi uguns kvēlē izkusīs. Bet pēc Viņa apsolījuma mēs gaidām jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo. Tādēļ, mīļotie, to visu gaidīdami, pūlieties, lai Dievs jūs atrod neaptraipītus, bezvainīgus un miera pilnus!” (2. Pēt. 3:11b-14)
Tā kā Jēzus var atgriezties jebkurā brīdī, mēs izvēlamies piepildīt šos vārdus un dzīvot dzīvi, kas ir Viņam tīkama. Jautājums ir: vai mēs to tā darām, vai tomēr spītīgi turamies pie kāda grēka un nenākam regulāri uz grēksūdzi? Vai mēs izmantojam iknedēļās iespēju pateikties Jēzum par piedošanu dievkalpojumā, bet atsakāmies piedot citiem to, ko viņi teikuši vai darījuši mums pirms daudziem gadiem? Vai mēs ilgojamies pēc Jēzus apskāvieniem, bet atsakāmies sniegt mīlestības un palīdzības roku līdzcilvēkiem? Vai mēs ilgojamies dzirdēt Jēzus balsi, bet atsakāmies Viņu uzklausīt šodien caur Bībeles vārdiem kādā konkrētā mācībā? Ja tā, tad mēs vēl neesam gatavi Viņa atnākšanai.
Atcerēsimies, ka tiesas dienā “pasaules elementi sadegdami izjuks, un zemi un visu, kas uz tās, Dievs piemeklēs.” (2. Pēt. 3:10) Ja esam kādreiz bijuši liecinieki degošai mājai, tad zināsim, cik tas ir skumji. Dažu stundu, ja ne minūšu laikā, mājas iedzīvotāju laicīgie īpašumi pārvēršas pelnos. Kā būs tad, kad visa pasaule liesmos, kad viss, ko esam darījuši – visi mūsu uzlabojumi, ko esi veikuši savām automašīnām, mājai, visi iegūtie izglītības grādi – viss tiks iznīcināts? Ar to Dievs nesaka, ka nekam nav jēga, Dievs mūs ar to nebiedē, bet atgādina, ka vienīgā patiesi paliekošā lieta, kas mums ir šajā pasaulē, tā ir mūsu ticība. Tāpēc pirms veltīt laiku pārējām lietām, mēs regulāri veltam laiku Dievam, lai Viņš dievkalpojumos pilnveidotu un stiprinātu mūsu ticību.
Tiesas Dienas mērķis nav tikai iznīcība, bet gan atjaunošana. Apustulis Pēteris mums saka, ka pēc tam, kad Dievs iznīcinās šo pasauli, Viņš veidos jaunu. Kāda būs šī jaunā pasaule? Vieglāk būtu pateikt, kāda tā nebūs. Tajā nebūs ne saules, ne mēness, jo pats Dievs dzīvos kopā ar mums, un Viņa godības gaisma būs vienīgā mums nepieciešamā gaisma. No Dieva apsolījumiem mēs esam pārliecināti, ka tur nebūs ne sāpju, ne bēdu, ne slimību, ne nāves, jo grēka un nāves vairs nebūs. Tur nebūs iespējas no jauna krist grēkā, jo sātans un viņa dēmoni no jaunās pasaules būs padzīti uz mūžīgiem laikiem.
Kad tas viss notiks? “Tūlīt,” saka Jēzus. Vai tiešām? Vai tas nav līdzīgi, kā ar to teicienu: “tūlīt, tūlīt”? Varbūt, bet, pat ja mums būtu jāpagaida vēl 2000 gadu, mēs to ar prieku darīsim, jo tas parāda, cik plaša un dziļa ir Dieva mīlestība un pacietība pret grēcīgo cilvēci. Viņš atliek Tiesas dienu mūsu dēļ. Viņš atliek Tiesas dienu, lai arī citi cilvēki tiktu atvesti pie ticības. Tāpēc varam mācīties no Dieva atspoguļot savā dzīvē Viņa mīlestību pret citiem un dalīties ar viņiem šajā mierinošā patiesībā par Jēzu. Un tā darot, mums ir iespēja steidzināt Viņa atnākšanas dienu.
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs
