Kā es varu nokristīt savu bērnu vai nokristīties pats?
Bet Jēzus (...) tiem sacīja: "Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi Es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas nekad neieies tajā." Un Viņš tos apkampa, uzlika tiem rokas un tos svētīja. (Mk. 10:14-16)
Lai nokristītu savu bērnu, vecākiem ir jābūt kristītiem un iesvētītiem LELB draudzes locekļiem. Vismaz vienam no vecākiem ir jābūt LELB Piņķu sv. Jāņa draudzes loceklim, jābūt bijušam pie Sv. Vakarēdiena un ziedojušam draudzei pēdējā gada laikā. Nepastāv nekādu šķēršļu, lai jūs pārnāktu uz mūsu draudzi. Ir taču tikai normāli, ka bērni ir vienā draudzē ar saviem vecākiem.
Vecāki un krustvecāki, Dieva un draudzes priekšā, apsola:
- a) ievadīt kristāmo bērnu ticības dzīvē;
- b) mācīt viņu turēties pie Dieva baušļiem, kā Kristus mums to ir mācījis, proti, mīlēt Dievu pāri visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu.
Krustvecāki, kā Baznīcas pārstāvji uzņemas garīgu un, ja tas būtu vajadzīgs, praktisku aizgādnību par savu krustbērnu.
Ja vecāki nav iesvētīti, tad vismaz vienam no viņiem ir jāapmeklē iesvētes mācība.
Lai kristītos, kā pieaugušais arī ir nepieciešams iziet iesvētes mācību.
Lai kļūtu par krusttēvu vai krustmāti, ir jābūt kristītam un iesvētītam LELB draudzes loceklim.
Ja krustvecāki nav iesvētīti, tad vismaz vienam no viņiem ir jāapmeklē iesvētes mācība.
Kristīgu vecāku un krustvecāku pienākumi ir:
- 1. regulāri lūgt Dievu par savu bērnu / krustbērnu;
- 2. regulāri lūgt Dievu kopā ar savu bērnu / krustbērnu – pat ja bērns vēl nerunā, viņš / viņa tik un tā saprot, kas notiek apkārt, mācās no tā un pārņem to, ko darām mēs, tādējādi mēs mācam bērnam pašam lūgt Dievu;
- 3. rūpēties, lai bērns lasītu kristīgu literatūru – bērnu Bībeli, kristīgas bērnu grāmatas, kristīgas filmas u.tml.;
- 4. rūpēties, lai bērns apmeklē svētdienas skolu savā draudzē un kristīgās mācības stundas skolā (tajās skolās, kur ir tāda iespēja);
- 5. rūpēties, lai bērns apmeklē kristīgas nometnes;
- 6. būt bērnam par piemēru lūgšanās, kristīga dzīvesveida īstenošanā, īpaši, tuvākmīlestības praktizēšanā.
Kristību brīdī aicinām jūs dot Dievam godīgu solījumu un to arī pildīt!
Nepieciešamie dokumenti:
- 1. pase vai dzimšanas apliecība;
- 2. aizpildīta pieteikuma anketa: >>> IESNIEGUMS bērna kristībām <<<
- 3. ja, kāds no vecākiem vai krustvecākiem ir citas LELB draudzes loceklis, iesniegumam jāpievieno savas draudzes mācītāja izziņa, kurā ir apliecinājums par piederību draudzei, vai ir būts pie Sv. Vakarēdiena un vai ir ziedots draudzei pēdējā gada laikā.
LELB 20. Sinodē pieņemts lēmums, ka KRISTĪBU NORMA ir:
Bērna vecāki un krustvecāki ir kristīti, iesvētīti un salaulāti draudzē reģistrēti locekļi.
Minimums:
a) Vismaz vienam no kristāmā bērna vecākiem (jeb cilvēkiem, kas reāli audzina šo bērnu) ir jābūt kristītam un iesvētītam draudzē reģistrētam loceklim.
b) Krustvecākiem (ja tādus pieaicina) ir jābūt kristītiem un iesvētītiem.
c) Ja bērns, kura vecāki nav kristīti, pats izsaka vēlmi kristīties, viņam ir jābūt:
- - vismaz 7 gadus vecam,
- - ir jābūt abu vecāku piekrišanai,
- - jābūt krustvecākiem,
- - mācītājiem ir pienākums ar vecākiem aprunāties un censties vest viņus pie ticības.
Par kristībām, esiet laipni gaidīti pie mācītāja, viņa pieņemšanas laikā.
Mīļie vecāki!
Lai novērstu paaugstinātu bērnu trauksmainību kristību laikā, iesakām:
- 1. līdz kristībām ar bērniņu vairākas reizes apmeklēt dievkalpojumu, lai bērns pierastu pie baznīcas telpas, ērģelēm un mācītāja klātbūtnes;
- 2. ņemt vērā, ka kristību laikā mācītājs vairākas reizes tuvosies bērnam, lai apzīmētu ar krusta zīmi, kristītu ar ūdeni un noslēgumā uzliktu bērnam roku un svētītu. Bērniņu nepieciešams tam sagatavot un jau iepriekš dievkalpojumu noslēgumā sapazīstināt ar mācītāju;
- 3. parasti, mācītājs ir ģērbies baltajā tērpā, taču, ja bērnam ir no ārstiem iegūta akūta nepatika pret personām baltos tērpos, iespējams, lūgt mācītāju vilkt melno tērpu.
Informācija un atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem LELB mājaslapā:
Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē, piedaloties visai draudzei, ne tikai kristījamā radiem vien. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies bērnu kristīt kādā citā baznīcā, piemēram savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes locekļi vairs neesat, tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās draudzes mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams organizēt baznīcā.
Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt grūti iekļauties gadsimtu ilgajā parašā rīkot kristības tuvējā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku pienākums ir organizēt bērna kristības cik iespējams drīz pēc viņa piedzimšanas. Ja norisinājās kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst par jūsu - kristīgu vecāku - pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam savlaicīgi saņemt tik būtisku lietu kā kristības sakraments. Kristības gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt steidzamā kārtā.
Šajā gadījumā bērnu kopā ar krustvecākiem pie kristības vedīs viens no vecākiem - ticīgā māte vai tēvs.
Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un var tikt uzņemti draudzē.
Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nevar uzskatīt par normālu stāvokli. Pie kristības/iesvētības esat apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot kristīgu dzīvi, bet, ja jau nepiederat draudzei, šo solījumu nepildāt. Pie bērna kristības jums tiks prasīts apliecināt savu ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai varētu to izpildīt, jums jāatgriežas pie ticības un jāatjauno sava draudzes piederība.
Jā, ir iespējams. Jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas bērnu apņemas kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.
Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši, bez bērna vecākiem, varētu vest bērnu pie kristības tikai gadījumā, ja bērna vecāki piekrīt kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu kristīgi, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.
Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr jautājums ir diskutabls. Šobrīd Latvijas ev. lut. Baznīcā šajā jautājumā nav noteikta kārtība. Gadījumā, ja kādu citai konfesijai piederīgo paredzēts aicināt par krustēvu vai krustmāti, iesakām ņemt vērā sekojošo:
- - Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?
- - Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?
- - Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to māca Luteriskā Baznīca?
- - Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā ir vienīgi kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).
Nereti šis ir pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kura par attiecīgu samaksu sniedz "reliģiskus pakalpojumus" saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā, ka draudzes ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu ziedojumiem. Arī vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod draudzei kādu ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības ap bērna kristībām, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot, vai draudzei kristību sakarā nav kādi papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Tomēr, ja kāds nespēj ziedojumu dot, tas nevar būt šķērslis kristību saņemšanai.
Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē.