Kristības

Bet Jēzus (...) tiem sacīja: "Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi es jums saku:kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas nekad neieies tajā." Un viņš tos apkampa, uzlika tiem rokas un tos svētīja.. /Mk 10:14-16/


Mūsu Baznīcā mēs kristām savas draudzes locekļu bērnus. Tas nozīmē ka vismaz vienam no vecākiem ir jābūt Piņķu sv.Jāņa draudzes loceklim. Nepastāv nekādu šķēršļu, lai jūs pārnāktu uz mūsu draudzi. Ir taču tikai normāli, ka bērni ir vienā draudzē ar saviem vecākiem.

Ja vecāki nav iesvētīti, tad vismaz vienam no viņiem ir jāapmeklē iesvētes mācības kurss.

Bērni no 12 gadu vecuma tiek vienlaicīgi kristīti un iesvētīti. Jau daudzus gadus nepastāv senie noteikumi, ka iesvēta no 18 gadu vecuma, tādēļ iesvēte ir iespējama jau no 12.gadu vecuma.

Krustvecāki ir sena Baznīcas tradīcija. Šis amats nav dibināts svētajos Rakstos, bet gan praksē, kad Romas impērijā kristiešus vajāja. Vajāšanas iesākās ar pirmā asinsliecinieka sv.Stefana nāvi ap 36 gadu un turpinājās līdz t.s. Milānas līgumam ap 313.gadu. Šajā laikā kristietību brutāli centās iznīdēt kristiešus mokot cietumos, izbarojot lauvām vai spraužot uz mietiem. Tādēļ piedzimstot bērniņam un viņu kristot vecāki pieaicināja tuvus draugus-arī kristiešus, lai viņu nāves gadījumā krustvecāki uzņemtos garīgu un arī praktisku aizgādnību par krustbērnu.

Mīļie vecāki!
Pēdējā laikā esam novērojuši paaugstinātu bērnu trauksmainību kristību laikā, tādēļ lūdzam jūs:
- laikā līdz kristībām ar bērniņu vairākas reizes apmeklēt dievkalpojumu, lai bērns pierastu pie baznīcas telpas, ērģelēm un mācītāja klātbūtnes;
- ņemt vērā, ka kristību laikā mācītājs vairākas reizes tuvosies bērnam, lai apzīmētu ar krusta zīmi, kristītu ar ūdeni un noslēgumā uzliktu bērnam roku un svētītu. Bērniņu nepieciešams tam sagatavot un jau iepriekš dievkalpojumu noslēgumā sapazīstināt ar mācītāju;
- parasti mācītājs ir ģērbies baltajā tērpā ar krāsainu, Baznīcas kalendāram atbilstošu apmetni, taču ja bērnam ir no ārstiem iegūta nepatika pret personām baltos tērpos, iespējams lūgt mācītāju vilkt melno tērpu-talāru.

Mīļie vecāki un krustvecāki!
Sv.Kristības liturģija ietver sevī vecāku un krustvecāku sekojošu solījumu:
Jūs esat nākuši, lai jūsu bērns taptu kristīts, un līdz ar to uzņematies atbildību viņu ievadīt ticības dzīvē. Jūsu pienākums ir viņu mācīt turēties pie Dieva baušļiem, kā Kristus mums to ir mācījis, proti, mīlēt Dievu pāri visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu.
Ko tas nozīmē?
Dievs dzird mūsu lūgšanas un arī solījumus, pilnīgi vienalga kāda rakstura tie nebūtu - negrēkot vairs, pārstāt smēķēt, samazināt svaru vai mūsu solījumi kristībās, iesvētē, laulībās utml. Tāpēc, lūdzu, jūs apdomāt vai jūs esat gatavi un labprāt uzņematies arī pildīt to, ko solāt Dievam un savam bērnam/krustbērnam.
Kristīgu vecāku un krustvecāku pienākumi ir:
- Regulāri lūgt Dievu par savu bērnu/krustbērnu;
- Bērnam sākot komunicēt, regulāri lūgt Dievu kopā ar viņu, tādejādi mācot viņu pašu lūgt Dievu;
- rūpēties, lai bērns lasītu garīgu literatūru - bērnu Bībeli utml. kristīgas bērnu grāmatas, skatītos kristīgas filmas utml.;
- rūpēties lai bērns apmeklē svētdienas skolu savā draudzē un kristīgās mācības stundas skolā;
- rūpēties lai bērns apmeklē kristīgas nometnes vasarā;
- būt bērnam par piemēru lūgšanās, kristīga dzīvesveida ievērošanā, īpaši tuvākmīlestības praktizēšanā.
Aicinu jūs dot Dievam godīgu solījumu un to arī pildīt!


Iesniegums bērna kristībām aizpildāms online formas veidā sekojot šai saitei - https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfzg20WGGlsiMz5LhrHCI4PZCIz7RqrqVfZqLsq4wparggKIg/viewform?usp=sf_link

 Aizpildiet šo formu un gaidiet atbildi no draudzes savā e-pastā.



Informācija un atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem LELB mājaslapā:


Kļūsti par daļu no Kristus veidotās Baznīcas - kas tic un top kristīts, tiek izglābts.

Kristība ir Jēzus Kristus iedibināts sakraments, kurā Dievs tiem, kas tic uz Kristu, dāvā garīgu jaunpiedzimšanu, izglābšanu no soda par mūsu grēkiem, augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību. Jēzus par Kristību saka: “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts” (Mk 16:16). Pateicoties Kristībai mēs kļūstam par kristiešiem un Dieva veidotās kopības – Kristus Baznīcas – locekļiem.

Vest savus bērnus pie kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei (jābūt draudzes locekļiem).

Kā izvēlēties vietu un baznīcu sava bērna kristībām? 
Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē, piedaloties visai draudzei, ne tikai kristījamā radiem vien. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies bērnu kristīt kādā citā baznīcā, piemēram savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes locekļi vairs neesat, tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās draudzes mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams organizēt baznīcā.

Kā izvēlēties laiku bērna kristībām?
Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt grūti iekļauties gadsimtu ilgajā parašā rīkot kristības tuvējā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku pienākums ir organizēt bērna kristības cik iespējams drīz pēc viņa piedzimšanas. Ja norisinājās kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst par jūsu - kristīgu vecāku - pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam savlaicīgi saņemt tik būtisku lietu kā kristības sakraments. Kristības gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt steidzamā kārtā.

Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?
Šajā gadījumā bērnu kopā ar krustvecākiem pie kristības vedīs viens no vecākiem - ticīgā māte vai tēvs.

Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?
Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un var tikt uzņemti draudzē.

Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?
Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nevar uzskatīt par normālu stāvokli. Pie kristības/iesvētības esat apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot kristīgu dzīvi, bet, ja jau nepiederat draudzei, šo solījumu nepildāt. Pie bērna kristības jums tiks prasīts apliecināt savu ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai varētu to izpildīt, jums jāatgriežas pie ticības un jāatjauno sava draudzes piederība.

Nevaram atrast krustvecākus, bet vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?
Jā, ir iespējams. Jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas bērnu apņemas kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.

Ja vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?
Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši, bez bērna vecākiem, varētu vest bērnu pie kristības tikai gadījumā, ja bērna vecāki piekrīt kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu kristīgi, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.

Vai luteriskā Baznīca pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?
Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr jautājums ir diskutabls. Šobrīd Latvijas ev. lut. Baznīcā šajā jautājumā nav noteikta kārtība. Gadījumā, ja kādu citai konfesijai piederīgo paredzēts aicināt par krustēvu vai krustmāti, iesakām ņemt vērā sekojošo:

  Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?
  Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?
  Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to māca Luteriskā Baznīca?
  Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā ir vienīgi kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).


Cik izmaksā bērna kristības?
Nereti šis ir pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kura par attiecīgu samaksu sniedz "reliģiskus pakalpojumus" saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā, ka draudzes ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu ziedojumiem. Arī vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod draudzei kādu ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības ap bērna kristībām, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot, vai draudzei kristību sakarā nav kādi papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Tomēr, ja kāds nespēj ziedojumu dot, tas nevar būt šķērslis kristību saņemšanai.

Esmu jau pieaudzis un vēlos saņemt kristības. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?
Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē.