Mācītāji un mācītājmuiža

Ir zināmi gandrīz visi Piņķu draudzes mācītāji kopš Reformācijas laika
(Avots: Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger Riga's. Erste Abtheilung. Geschichte der einzelnen Kirchen nebst chronologischem Verzeichniss der Prediger und statistischen Auszügen aus den Kirchenbüchern, Christian August BERKHOLZ, 1867)

1583         Andreas Schuring (...-1616)
Mācītājs Šūrings 1587.gada 26.augustā pirmais noturēja dievkalpojumu latviski jezuītiem atkal atņemtajā Jēkaba baznīcā Rīgā.
Avots: Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland, 4. sējums, Johann Friedrich von ReckeKarl Eduard Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832

 1593          Joachim Möller

1602-1618 Wenceslaus Lemchen (...-1618)

Bija viena no pirmajiem luterāņu mācītājiem (1539-1571) Rīgā, ar tādu pašu vārdu, mazdēls.

1618           Johann Neuhoff
1648           Johann Gölzius
1650-1657 M. Thomas Schulze
Mācītājs dzimis Rīgā un studējis Tērbatā un Vitenbergā. Miris 1657.gada 28.aprīlī no mēra.
Avots: Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland, 4. sējums, Johann Friedrich von ReckeKarl Eduard Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832

 1659-1662 M. Heinrich Lademacher (1634-1697) 

Dzejnieks un mācītājs dzimis Rīgā, studējis Jēnā, ord.1659) Avots: Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland, 3. sējums, Johann Friedrich von ReckeKarl Eduard Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832

 1662-1686 M. Heinrich Kleinschmidt (1634-1686)

Mācītājs dzimis Rīgā, studējis Vitenbergā. No 1662.gadā tika ordinēts un kļuva par mācītāju apvienotajā Babītes draudzē. Neilgi pirms viņa nāves draudzes atkal sadalīja.1865. gadā izdeva lūgšanu grāmatu latviešu valodā- Lattweescho Pataro-ghramata. Avots: Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland, 2. sējums, Johann Friedrich von ReckeKarl Eduard Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832

 1686-1698 Georg Dressel (1654-1698)

Dzimis Eisfeldē, Vācijā. Mācītājs nodarbojās ar valodniecību un 1685.gadā izdeva latviešu valodas gramatikas grāmatu. Avots: Chronologischer Conspect der Lettischen Litteratur von 1587 bis 1830, Carl Eduard Napiersky, Steffensagen, 1831

Šī mācītāja laikā Rīgas Rāte nolēma celt Mācītājmuižu Dzilnuciemā, jo līdz tam mācītāji dzīvoja Salas draudzes mācītājmuižā. Šī pirmā Mācītājmuiža nokalpo tikai 20 gadus un tiek iznīcināta Ziemeļu kara laikā. Avots: Ziņas par Piņķu draudzes mazitaja muižu, 1908.gada 30. novembrī, Mācītāja muižas iesvētīšanas dziesmu lapiņa.

1698-1702 Heinrich Fuhrmann (1668-1709)
1702-1709 M.Rötger Rigemann
1709-1710 M.Gerhard Vogt (...-1710 no mēra)
1711-1712 Kaspar Elvers (1680-1750)
Mācītājs 1748.gadā izdeva Liber memorialis Letticus oder Lettisches Wörter-Buch - Latviešu valodas vārdnīcu.

1712-1742 Liborius Stockfisch (1684-...)
Pēc 30 gadiem draudzē mācītājs laulības pārkāpšanas dēļ zaudēja mācītāja tiesības un atlikušo dzīves daļu pavadīja Kurzemē, kā skolotājs.


1742-1744 Joachim Fanter (1713-1764)
1744-1746  Immanuel Justus von Essen (1719-1780)
Dzimis Šverīnā, Vācijā. Studējis Jēnā, pēc kalpošanas Piņķos paralēli mācītāja darbam pievērsās pedagoģijai un ir izdevis vairākus katehismus uc. mācību grāmatas.

1746-1750 Christian Ravensberg (1721-1776)
Mācītājs studējis Jēnā, sarakstījis vairākas grāmatas un garīgus rakstus.

1750-1762 Roetger Sehdens (1722-1791)
Pēc Lielā Ziemeļu kara un mēra epidēmijas, kad Piņķu draudze atkal tika apvienota ar Salas draudzi, šī mācītāja laikā, tā atkal kļūst par patstāvīgu draudzi un Dzilnuciemā tiek novietota 1753.gadā no Šika Spilvē nopirkta vasaras māja. Šī ēka nokalpo 155 gadus, tajā dzīvojuši 9 mācītāji. 
Avots: Ziņas par Piņķu draudzes mazitaja muižu, 1908.gada 30novembrī, Mācītāja muižas iesvētīšanas dziesmu lapiņa.




1762-1764 Justus Johann Willisch (1731-1800)
1764-1783 Johann Adolph Stein (1738-1804)
1783-1792 Johann Gottfried Ruhendorf (1733-1798)
1792-1810 Gotthard Friedrich Bornemann (1760-1810)
Mācītājs nāk no ievērojamas ģimenes. Pēc studijām kļuva par superintendantu Greifsvaldē un Doma diakonu. Taču kāda incidenta dēļ viņu pārceļ uz Piņķiem.
1810-1848 Johann Andreas Poorten  (1767-1854)                   

1848-1885 Hermann Gottlieb Ernst Hartmann (1821-1901)    
Dzimis Rīgā. Kā mācītāja un Domskolas inspektora Kārļa Hartmaņa dēls, viņš pieder pie plašas un sazarotas ģimenes. Studēja Tērbatā. Ordinēts 1848.gadā un kalpoja Piņķos un Annas baznīcā kā savā vienīgajā draudzē 37 gadus. Mācītājs draudzē bija cienīts. Īpaši viņš iestājās par skolu dibināšanu Piņķu draudzes teritorijā. Viņa vadībā tika uzbūvētas abas mūra baznīcas ēkas, kuras stāv vēl šobaltdien. Pēc došanās pensijā, viņš vēl turpināja kalpot par Rīgas patrimonālapgabala skolu valdes priekšsēdētāju. 
Avots: Laikraksts Rigasches Kirchenblatt Nr.43, 20.12.1901

1886-1906 Gustavs Bernhards Kristians Klēmanis /Gustav Cleemann /  (1858-1919)
Mācītājs Klēmanis kalpoja Piņķu sv.Jāņa (sv.Nikolaja) un Babītes sv.Annas baznīcās no 27.07.1886. Dievkalpojumus mācītājs noturēja gan vācu, gan latviešu valodās, lai gan ar latviešu izrunu viņam neveicās. Pēc Piņķiem mācītājs kalpoja Rīgas Jēzus draudzē, kur kalpojot 1919.gada aprīlī lielnieki viņu arestēja un ieslodzīja centrālcietumā. Tur mācītājs un viņa sieva Olga salima ar tīfu. 22.maijā vācu karaspēks viņus atbrīvoja, taču jau pēc 8 dienām mācītājs no slimības mira. 2.jūnijā mūžības ceļā viņam sekoja viņa sieva. Abi apbedīti Lielajos kapos Rīgā. Par laiku cietumā mācītājs teicis: "Es nekad līdz šim savu Dievu neesmu sajutis tik tuvu."
1906-1925 Gotthilfs Hillners 
 /Gotthilf Wilhelm Samuel Reinhold Hillner/,
(1882-1925)                 
Tā kā mācītājmāja bija ļoti veca 1907. gadā pilsētas rāte nolēma celt jaunu pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta (Vilhelms Neimanis projektējis arī Valsts Mākslas muzeja ēku Kr. Valdemāra ielā). 1908. gada 30. novembrī mācītājmāju iesvētīja.

1926-1928 mācītājs Jānis Lapiņš

1928-1945 gadam kalpojis mācītājs Herberts Risbergs (Rīsbergs?) (1896-1976). Viņš vadījis arī ticības mācību Babītes sešklasīgajā pamatskolā. 1945. gadā brīvprātīgi devās līdzi sievai Hildegardei uz Sibīriju, atgriezies sešdesmito gadu sākumā, strādājis par mācītāju Dalbē, apglabāts Piņķu kapos.

1945-2000 prāvests Jānis Liepiņš (1916-2007)

2000. gada 11. jūnijā draudze pateicās un atvadījās no sava ilggadējā mācītāja prāv. J.Liepiņa, kurš draudzē bija kalpojis 55 gadus.

Īslaicīgi kalpojuši mācītāji Juris Zariņš un Guntis Dišlers.

16.07.2000-04.09.2010 draudzē kalpoja mācītājs Harijs Grigols (1969-2012)

No 05.09.2010 līdz 14.02.2013 draudzē kalpo divi mācītāji Andris Krauliņš un Aivars Smuidris. Kalpošana notiek paralēli kalpošanai Rīgas Mārtiņa draudzē.

14.02.2013 kalpošanu draudzē pārtrauc mācītājs Aivars Smuidris.

Sākot ar 2014.gada 1.martu mācītājs Andris Krauliņš pārtrauc kalpošanu Rīgas Mārtiņa draudzē un ir tikai Piņķu sv.Jāņa draudzes mācītājs.

No 15.02.2013 līdz 2013.gada septembrim draudzē kopā ar prāvestu Andri Krauliņu kalpo palīgmācītājs Kaspars Bērziņš.

No 2014.gada februāra līdz 2017.gada 30.septembrim prāvestam palīdz evaņģēlists vēlāk palīgmācītājs Mārtiņš Kalējs.

No 2017.gada 1.oktobra 
draudzē kalpo un mācītājam palīdz evaņģēlists Andrejs Irbe, kurš 14.08.2020 tika ordinēts par mācītāju.

 

No 2023.gada 20.februāra mācītājs Andris Krauliņš pārtrauc kalpošanu draudzē un, līdz 29. aprīlim, kalpošanu turpina palīgmācītājs Andrejs Irbe.

 

2023. gada 29. aprīlī, Babītes sv. Annas baznīcā, svinīgā introdukcijas dievkalpojumā, diecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, iepriekšejā mācītāja Andra Krauliņa un iecirkņa prāvesta Arņa Eltermaņa klātienē, ieveda amatā mācītāju Andreju Irbi kā Piņķu sv. Jāņa draudzes pastāvīgo mācītāju.