Mācītāji un mācītājmuiža

Tā kā mācītajam bija ļoti daudz darba, 1686. gadā Rīgas rāte nolēma, ka Piņķu draudze atdalāma atsevišķi un jāceļ mācītāja māja. Pirmais mācītājs bijis Georg Dressel. Kur atradusies pirmā mācītājmuiža, nav tieši zināms, jo gan 1662. gadā celtā baznīca, gan mācītājmuiža nopostītas Ziemeļu karā 1700. gadā. 1709. gadā Vidzemē un arī Piņķos plosījās baismīga slimība mēris. Nomira lielākā daļa draudzes locekļu un atlikušie, kā atkal stāsta senie raksti (...aizbēdza Kurzemes mežos ...).

Piņķu draudzi atkal pievienoja Salas draudzei un 1753. gadā Piņķu draudze kļuva atkal patstāvīga. Piņķu draudzi vadīja mācītājs Roetger Sehdens. Uzcēla arī jaunu mācītājmāju, kura kalpoja līdz 1908. gadam.[Babītes vidusskolas muzejā atrodamās un skolotājas Ainas Kvēpas apkopotās ziņas.]

Ir zināmi gandrīz visi Piņķu draudzes mācītāji 
(Avots: Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger Riga's. Erste Abtheilung. Geschichte der einzelnen Kirchen nebst chronologischem Verzeichniss der Prediger und statistischen Auszügen aus den Kirchenbüchern, Christian August BERKHOLZ1867)

1583         Andreas Schüring (...-1616)
Mācītājs Šūrings 1587.gada 26.augustā pirmais noturēja dievkalpojumu latviski jezuītiem atkal atņemtajā Jēkaba baznīcā Rīgā. Avots:

Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland, 4. sējums, Johann Friedrich von ReckeKarl Eduard Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832

1593          Joachim Möller
1602-1618 Wenceslaus Lemchen (...-1618)
1618           Johann Neuhoff
1648           Johann Gölzius
1650-1657 M. Thomas Schulze
Mācītājs dzimis Rīgā un studējis Tērbatā un Vitenbergā. Miris 1657.gada 28.aprīlī no mēra. Avots:

Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland, 4. sējums, Johann Friedrich von ReckeKarl Eduard Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832

1659-1662 M. Heinrich Lademacher (1634-1697) 
Dzejnieks un mācītājs dzimis Rīgā, studējis Jēnā, ord.1659) Avots:

Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland, 3. sējums, Johann Friedrich von ReckeKarl Eduard Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832

1662-1686 M. Heinrich Kleinschmidt (1634-1686)
Mācītājs dzimis Rīgā, studējis Vitenbergā. No 1662.gadā tika ordinēts un kļuva par mācītāju apvienotajā Babītes draudzē. Neilgi pirms viņa nāves draudzes atkal sadalīja.1865. gadā izdeva lūgšanu grāmatu latviešu valodā- Lattweescho Pataro-ghramata. Avots:

Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland, 2. sējums, Johann Friedrich von ReckeKarl Eduard Napiersky J. F. Steffenhagen und sohn., 1832

1686-1698 Georg Dressel (1654-1698)
Dzimis Eisfeldē, Vācijā. Mācītājs nodarbojās ar valodniecību un 1685.gadā izdeva latviešu valodas gramatikas grāmatu.Avots: Chronologischer Conspect der Lettischen Litteratur von 1587 bis 1830, Carl Eduard NapierskySteffensagen, 1831
1698-1702 Heinrich Fuhrmann (1668-1709)
1702-1709 M.Rötger Rigemann
1709-1710 M.Gerhard Vogt (...-1710 no mēra)
1711-1712 Kaspar Elvers (1680-1750)
Mācītājs 1748.gadā izdeva Liber memorialis Letticus oder Lettisches Wörter-Buch - Latviešu valodas vārdnīcu.
1712-1742 Liborius Stockfisch
1742-1744 Joachim Fanter (1713-1764)
1744-1746  Immanuel Justus von Essen (1719-1780)
Dzimis Šverīnā, Vācijā. Studējis Jēnā, pēc kalpošanas Piņķos paralēli mācītāja darbam pievērsās pedagoģijai un ir izdevis vairākus katehismus uc. mācību grāmatas.
1746-1750 Christian Ravensberg (1721-1776)
Mācītājs studējis Jēnā, sarakstījis vairākas grāmatas un garīgus rakstus.
1750-1762 Roetger Sehdens
1762-1764 Justus Johann Willisch
1764-1783 Johann Adolph Stein (1738-1804)
1783-1792 Johann Gottfried Ruhendorf
1792-1810 Gotthard Friedrich Bornemann (1760-1810)
1810-1848 Johann Andreas Poorten  (1767-1854)                  

1848-1886 Hermann Gottlieb Ernst Hartmann (1821-    

1886-1906 Gustavs Bernhards Kristians Klēmanis /Gustav Cleemann /  (1858-1919)
                           Mācītājs Klēmanis kalpoja Piņķu sv.Jāņa (sv.Nikolaja) un Babītes sv.Annas baznīcās no 27.07.1886. Dievkalpojumus mācītājs noturēja gan vācu, gan latviešu valodās, lai gan ar latviešu izrunu viņam neveicās. Pēc Piņķiem mācītājs kalpoja Rīgas Jēzus draudzē, kur kalpojot 1919.gada aprīlī lielnieki viņu arestēja un ieslodzīja centrālcietumā. Tur mācītājs un viņa sieva Olga salima ar tīfu. 22.maijā vācu karaspēks viņus atbrīvoja, taču jau pēc 8 dienām mācītājs no slimības mira. 2.jūnijā mūžibas ceļā viņam sekoja viņa sieva. Abi apbedīti Lielajos kapos Rīgā. Par laiku cietumā mācītājs teicis: "Es nekad līdz šim savu Dievu neesmu sajutis tik tuvu."

1906-1925 Gotthilfs Hillners  /Gotthilf Wilhelm Samuel Reinhold Hillner/,
(1882-1925)                

Mācītājmuiža atradās patālu no baznīcas, un mācītājs izmantoja astoņu zemnieku klaušu darbu. Mācītājmuižas tuvumā bija arī skola. Skolēnu skaits svārstījās no 5 līdz 10, vienīgi 18.gs. 20. gados te mācījās ap 32 skolēni. Tāpēc 19.gs. Piņķu draudzē darbojās daudz «kaktu» skolotāju, kas apmācīja bērnus grāmatā un citās «zinībās», pēc tam kad tie mājmācības ceļā bija apguvuši lasītprasmi. Piņķos jaunu skolas istabu Rīgas rāte uzcēla tikai 1802. gadā. Drīz pēc tam netālu no skolas ierīkoja arī lauku slimnīcu. [Broce J.K. „Zīmējumi un apraksti” 2. sējums, Rīga: Zinātne, 1996., 336. lpp.]

Tā kā mācītājmāja bija ļoti veca 1907. gadā pilsētas rāte nolēma celt jaunu pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta (Vilhelms Neimanis projektējis arī Valsts Mākslas muzeja ēku Kr. Valdemāra ielā). 1908. gada 30. novembrī mācītājmāju iesvētīja. [Babītes vidusskolas muzejā atrodamās un skolotājas Ainas Kvēpas apkopotās ziņas.] 1686. gadā Rīgas rāte nosprieda, no Babit draudzes Piņķu draudzi par patstāvīgu atšķirt un dibināt viņai mācītāja muižu. Par pirmo mācītāju iecēla Georg Dressel. Bet šā pirmā mācītāja dzīvoklis tikai apmēram 20 gadus stāvējis savā vietā. Jo ziemeļu karā visas mācītāja muižas ēkas tika nopostītas.

Turklāt 1709. gadā briesmīgs mēris plosījās, tā, kā gandrīz visa draudze aizbēdza Kurzemes mežos. Tāpēc nolēma Piņķu draudzes atlikumu pievienot atkal Salas draudzei. Tikai 1753. gadā atzina par labu, no jauna atšķirt Piņķu draudzi par patstāvīgu. Šoreiz mācītājs, vārdā Roetger Sehdens, uzņēma jauno draudzi, kamēr Salā tika aicināts cits gans. Tūlīt arī nosprieda no jauna atkal uzcelt mācītāja muižas ēkas un 1753. gadā no sekretāra Šica nopirka vasaras māju, kas viņam stāvēja Spilvē. To pārveda un uzcēla tai pašā vietā, kur pirmais dzīvoklis mācītājiem bija stāvējis. Turpat viņa stāv vēl šo baltu dienu. Šī ēka kalpojusi 9 mācītājiem, 5 mācītāji tur dzīvoja 55 gadus, proti, Johann Andreas Poorten 1810-1849 un Hermann Gottlieb Ernest Hartmann 1849-1886.

Pēc šā vēl Gustav Cleemann 1886-1905. 1868. gadā mācītāja muižas ēkas tika aplūkotas no pilsētas delegātiem un tapa nolemts jaunu dzīvojamu ēku celt. Tai pašā gadā rātes kungs E. von Boetticher uzņēma baznīcas priekšnieka amatu. Viņa beidzamā amata gadā 1907.g. tika iesākts būves darbs tam namam, kas šodien top iesvētīts. Risi izstrādājis arhitekts W. Neumann; pilsētas muižas valde nolēma 16,000 rbļ. naudā un kokus, pagasta saimnieki pieveda materiālu. Baznīcas priekšnieks E. von Schulz pārzināja darbu un būvmeistara K. Jakobsona vadībā 1 ½ gada laikā reti skaistais nams ir celts, kas nu kalpos nākamām paaudzēm, ganiem tā kā draudzes locekļiem.[ Mājas iesvētīšanai Piņķu Mācītājmuižā veltītajā dziesmu lapiņā atrodamās ziņas.]

No 1946.-1980. gadam mācītājmājā darbojas Babītes astoņgadīga skola. Tagad tā tiek iznomāta vairākiem īrniekiem.

No 1926.-1928. gadam kalpojis mācītājs Jānis Lapiņš.

No 1928.-1945. gadam kalpojis mācītājs Herberts Risbergs (Rīsbergs?) (1896-1976). Viņš vadījis arī ticības mācību Babītes sešklasīgajā pamatskolā. 1945. gadā brīvprātīgi devās līdzi sievai Hildegardei uz Sibīriju, atgriezies sešdesmito gadu sākumā, strādājis par mācītāju Dalbē, apglabāts Piņķu kapos.

No 1945. gada oktobra līdz tūkstošgades beigām Piņķu draudzē kalpojis prāvests Jānis Liepiņš.

2000. gada 11. jūnijā draudze pateicās un atvadījās no sava ilggadējā mācītāja prāv. J.Liepiņa, kurš draudzē bija kalpojis 55 gadus.

Īslaicīgi kalpojuši mācītāji Juris Zariņš un Guntis Dišlers.

No 16.07.2000-04.09.2010 draudzē kalpoja mācītājs Harijs Grigols.

No 05.09.2010 līdz 14.02.2013 draudzē kalpo divi mācītāji Andris Krauliņš un Aivars Smuidris. Kalpošana notiek paralēli kalpošanai Rīgas Mārtiņa draudzē.

2011.gada martā mācītājs Andris Krauliņš tika iecelts par LELB Jūrmalas iecirkņa prāvestu.

14.02.2013 kalpošanu draudzē pārtrauc mācītājs Aivars Smuidris.

Sākot ar 2014.gada 1.martu mācītājs Andris Krauliņš pārtrauc kalpošanu Rīgas Mārtiņa draudzē un ir vienīgais Piņķu sv.Jāņa draudzes mācītājs.

No 15.02.2013 līdz 2013.gada septembrim draudzē kopā ar prāvestu Andri Krauliņu kalpo palīgmācītājs Kaspars Bērziņš.

No 2014.gada februāra līdz 2017.gada 30.septembrim prāvestam palīdz evaņģēlists vēlāk palīgmācītājs Mārtiņš Kalējs.

No 2017.gada 1.oktrobra draudzeē kalpo un prāvestam palīdz evaņģēlists Andrejs Irbe.