Piņķu baznīcas ērģeles

Piņķu sv.Jāņa baznīcas 9 reģistru ērģeles 1890. gadā ir darinājis izcilais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers (W.Sauer) un tās ir viņa 533. darbs. Ērģelēm ir 9 reģistri (balsis) - 7 manuālī un 2 pedālī, kā arī divas palīgierīces.

Manuālī:  Principal 8’   Flute harmonique 8’   Gemshorn 8’   Viola di Gamba 8’   Gedeckt 8’   Octave 4’   Mixtur 2-4 f
Pedālī:    Subbass 16’   Octavbass 8’
Palīgierīces:  Pedalcopel   Colectivcopel


Piņķu Jāņa ev. - lut. draudzes baznīcā esošās ērģeles ir vienas no nedaudzajām V.Zauera firmas būvētajām Latvijā, un cik zināms, Latvijjā ieskaitot Piņķu baznīcas ērģeles to ir palikušas tikai sešas - Rīgas Vecajā Ģertrūdes, Rīgas Jēzus, Velēnas, Kuldīgas Sv. Katrīnas un Aizputes baznīcās.




Latvijas teritorijā divu gadu desmitu laikā (1882-1906) uzstādītas 13 V.Zauera ērģeles (9 jaunbūves un 4 pārbūves). Latvijā darinātie instrumenti ir radīti firmas ziedu laikos, kad meistaru godaprāts un spēcīgā konkurence katru pasūtījumu lika izstrādāt kā vienreizēju mākslas darbu. V.Zauera ērģelēm nepiemīt “romantiska vienpusība”. “Lietpratēji apbrīno materiālu, kā arī darba priekšzīmīgo tīrību, kvalitāti un ilggadību, iekšējo iekārtu lielo vienkāršību, ārkārtīgi krāšņo intonāciju, ļoti viegli un ērti spēlējamās klaviatūras.” Īpaši izceļama V.Zauera prasme veidot tembrāli spilgtus, atšķirīgus reģistrus. Sevišķi laba ir mēļu un jaukto balsu intonācija. Tās ir spožas, pilnskanīgas, nekad nekliedz un nespiedz kā nemākulīgi darinātās vai par skaļu intonētās mikstūrās. Tas viss sevišķi svarīgi tieši mazu un vidēju instrumentu būvē, kādas arī ir vairums V.Zauera būvēto ērģeļu Latvijā.[ Grauzdiņa I. “Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē”, Liesma, 1987., 76. lpp]

Ērģeļbūvētāja A.Martina gatavotās stabules (pavisam 211 gab.), kuras savulaik bija paņemtas no Rīgas Sv. Jāņa baznīcā esošā A.Martina būvētā instrumenta un tika izmantotas tukšumu aizpildīšanai, tagad ir atdotas Cesvaines draudzei un turp no Rīgas Sv. Jāņa baznīcas pārceļojušajām ērģelēm. Visam ir jāatrodas savā agrāk paredzētājā vietā.

Ir atrasti vēl daži interesanti fakti par mūsu ērģelēm:

Senākās zināmās ziņas par ērģelēm Piņķu, tolaik Nikolaja, baznīcā attiecināmas vēl uz iepriekšējo baznīcu. Visai interesantā veidā savā autobiogrāfijā tās sniedz Ansis Leitāns: “Kā liekas, tad tas arī bij 1825-tā gadā, tuvējā Nikolai baznīcā mācītājs sāka runāt par ērģelēm, un drīz vienas atveda par provi, ar kurām tik 3 dziesmas par provi nodziedāja, tad teica, ka nederot, un tika aizvestas atpakaļ. Tad no Katlakalna ērģelnieka un tālaika ērģeļu meistera Kristina pirka jaunas par 300 rubļiem un uz gada beigām tās uzcēla baznīcā; Bet kad draudze uzreiz nevarēja aizmaksāt, tad tās brūķēja tik pārsvētdienās – un proti – tad, kad mācītājs Nikolai baznīcā sprediķi sacīja.” [1]

Jauno baznīcu Piņķos iesvēta 1874. gada 16. jūnijā. Kristina būvētās ērģeles vispirms tiek pārceltas no vecās baznīcas, un tās ir raksturotas kā “mazas, bet ne par vāju”. [2]

1890. gadā jaunu instrumentu būvē prominentā vācu ērģeļbūves firma W.Sauer, tās ir firmas 533. ērģeles. I pasaules kara laikā instrumentam tiek izņemtas visas metāla stabules. Pēc kara tās tiek aizstātas ar A.Laukhuff firmas darinātajām stabulēm, bet II pasaules kara laikā ērģeles atkal piemeklē tāds pats liktenis. 1970-tajos gados ērģelēs tikušas ievietotas Rīgas Jāņa baznīcas ērģeļu stabules, kopskaitā 211. Pēc Rīgas Jāņa baznīcas ērģeļu restaurēšanas un uzstādīšanas Cesvaines baznīcā, stabules atgriezušās oriģinālajā instrumentā. 1995. gadā ar M.Valpēteri noslēgtais līgums par Piņķu baznīcas ērģeļu atjaunošanu nedeva cerēto rezultātu. [3] 2003. gadā uzstādīta  gaisa piegādes turbīna, kas savienota ar plēšu ar plēškanāla palīdzību (A.Melbārdis, V.Ilsums).

[1] A. Leitāns Autobiogrāfija.-Rīga, Liesma, 1980. -29.lpp.

[2] Die Kirchweih zu St.Nicolai//Rigasche Stadtblätter. -1874.-20.Juni.-No.25.-S.213

[3] H. Grigols Piņķu Jāņa ev.lut. baznīcas un draudzes vakardiena, šodiena un nākotne: Diplomdarbs/LELB GPMI.-2004.-22.-24.lpp.

Šī un vēl dažāda informācija ir atrodama Latvijas Ērģeļu Kataloga mājas lapā: http://www.music.lv/lek/index.htm

Latvijas ērģeļu katalogs ir virtuāls multimedijs ar kultūrvēsturisku nozīmi. Tas veidots ar domu apkopot informāciju par Latvijas vēsturiskajām ērģelēm un darīt to pieejamu gan ērģeļu speciālistiem, gan ikvienam interesentam. Tāpat kā daudzus citus kultūras pieminekļus, arī ērģeles laika gaitā skārušas pārmaiņas (pārbūve, restaurācija, vandālisms), tāpēc ikviens ērģeļu apraksts šajā katalogā ir attiecīgā instrumenta informatīva fiksācija noteiktā laika brīdī. LĒK mērķis ir apzināt un darīt pieejamu informāciju par daudzveidīgo Latvijas ērģeļu klāstu, dot iespēju katram kataloga lietotājam izpētīt ērģeļu uzbūvi, vēsturi un ļaut noklausīties katra instrumenta skanējumu dažādos reģistros un to kombinācijās.