Ja cilvēks ir piederīgs draudzei, viņš regulāri apmeklē baznīcu, izprot mācītāja teikto un sludināto kristīgo vēsti pielieto savā ikdienas dzīvē. Tomēr draudzes mācītāja uzdevums ir palīdzēt cilvēkam dzīves mezglu punktos, brīžos, kad cilvēks viens pats neredz savas garīgās dzīves tālāku attīstību. Nonākot kādā garīgas problemātikas sastrēgumpunktā, ikviens draudzes loceklis var doties pie garīdznieka, lai grūtībām lūkotu tikt pāri kopīgiem spēkiem.
Garīgo padomdošanu reizēm mēdz salīdzināt ar sava veida psihoterapiju, un nereti psihoterapijas veidu klasifikatoros (īpaši Rietumos) tā tiek iekļauta kā patstāvīga psihoterapijas nozare. Taču garīgā padomdošana noteikti nav psihoterapija tās tradicionālajā izpratnē, jo psihoterapijai ir visai atšķirīgs darbības lauks un līdz ar to arī uzstādītie mērķi.
Raugoties no tradicionālā uzstādījuma par cilvēka trim būtības aspektiem, proti, garu, dvēseli un miesu, var teikt, ka psihoterapijas darbības joma pamatā ir dažāda dziļuma dvēseliski, emocionālas dabas jautājumi, turpretim garīgajā padomdošanā runa primāri ir par garīgo dzīvi. Psihoterapija palīdz cilvēkam atbildēt uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kāpēc es jūtos tā, kā es jūtos? Ko man darīt, lai mana dzīve mainītos u.tml.? Savukārt garīgajā padomdošanā aktuālie jautājumi ir krietni savādāki. Piemēram, ko Dievs grib lai es daru? Un kā es, sekojot Dieva gribai, varu to izdarīt? Par savas dzīves uzdevumu atzīstot Dieva gribas piepildīšanu, cilvēks nav brīvs savā izvēlē un tai sekojošā darbībā. Tālab garīgā padomdošana runā par cilvēku kā par garīgu būtni, kuras galvenais uzdevums ir veidot pilnvērtīgas attiecības ar Dievu.
Kā es varu saņemt garīgo padomdošanu?
- Apmeklējot svētdienas dievkalpojumu un uzrunājot mācītāju.
- Piezvanot draudzes mācītājam un norunājot konkrētu tikšanās laiku.
- Dodoties uz baznīcas kanceleju mācītāja norādītajos pieņemšanas laikos.
- Veicot saraksti ar mācītāju elektroniskā formā, ar e–pasta vai sociālo mediju (Draugiem.lv, Facebook) starpniecību.