"Neskrien pakaļ visiem citiem, darīdams ļaunu."
(2. Moz. 23:2)
PĀRDOMAS: Mīļie brāļi un māsas Kristū, mēs dzīvojam pasaulē, kurā katru dienu izvēlamies pieslieties kādam sabiedrībā populāram viedoklim, kādai konfliktā iesaistītai pusei, un pēdējā laikā šādas izvēles sabiedrībā ir izdarītas diezgan daudz, sākot ar partnerattiecību likumu un beidzot ar dzimumneitralitātes jautājumiem, bērnu izglītības reformām, kā arī jautājumos, kas skar mūsu pašu ikdienas dzīvi. Un tāpēc 2. Mozus grāmatā, 23. nodaļas sākumā, Dievs mums atgādina: "Neskrien pakaļ visiem citiem, darīdams ļaunu," (2. Moz 23:2a) un piebilst: "nesniedz liecību tiesā, sagrozīdams patiesību kā daudzi!" (2. Moz. 23:2b)
Šie Dieva vārdi mums jau iepriekš pasaka, ka pasaule un tas, ko pasaulē darām, nav labs, jo lielākā daļa no tā, ko darām, nesaskan ar Dieva gribu un ieceri mūsu labad. Populāri viedokļi, parasti, nav labi, jo tie nesaskan ar Dieva viedokli, un tāpēc Viņš vērš mūsu uzmanību nesekot cilvēku pūļa gudrībai un pūļa instinktiem, bet sekot Viņa gudrībai un vadībai, kas dara mūs atšķirīgus no pasaules – kas dara mūs nevis par instinktu vadītiem dzīvniekiem, bet par cilvēkiem un par Dieva bērniem, kuri nesagroza patiesību kā to dara daudzi.
Un tāpēc Baznīca vienmēr ir bijusi konfliktā ar pasaules tendencēm, jo Dievs to ir izveidojis, lai pasaulē būtu vieta mūžīgajam un nemainīgajam. Lai pasaulē būtu vieta, kurā atšķirīgi cilvēki var piedzīvot kardināli atšķirīgo no visa tā, kas notiek apkārt pasaulē. Lai dievkalpojumos piedzīvotu Dieva gudrību darbībā, gūstot kādu atspirdzinājumu no visa tā, kas notiek apkārt pasaulē – lai nemiera vietā piedzīvotu Dieva mieru, lai raižu vietā piedzīvotu Dieva gādību, lai naida vietā piedzīvotu Dieva piedošanu un dusmas tiktu pārveidotas mīlestībā. Un šīs lietas nevar notikt, ja Baznīca kļūst par daļu no sabiedrības pelēkās, bezpersoniskās masas.
Mūsu šodienas izaicinājums ir tas, ka mēs dodam priekšroku tam, ko par mums domā citi. Sabiedrības spiediens, īpaši pēc Jāņiem jauniešu vidū, liek mums dažkārt darīt lietas, kas ir pat bīstamas mūsu labklājībai un veselībai. Taču Dievs kā gādīgs Tēvs mums Bībelē parāda, ka izšķiroši svarīgi ir tas, ko Viņš par mums domā, un Viņa viedoklis par mums ir tāds, kuru dzirdam katrā dievkalpojuma un grēksūdzē: “Tev tavi grēki ir piedoti.” Kaut arī neesam pelnījuši šādu Dieva piedošanu, jo pastāvīgi savārām ziepes jeb grēkojam, taču Viņš Savu piedošanas viedokli piedāvā katram, kas nāk un nožēlo, un tikai tad, kad esam piedzīvojuši Dieva piedošanu, tā pārveido mūs, lai nākotnē izvēlamies darīt to, kas ir saskaņā ar Dieva gribu, un piedzīvojam visas tās labās lietas, kuras Dievs vēlas mums dot un darīt.
Izšķiroši svarīgi ir nevis sekot cilvēku pūlim bez ierunām, bet tam, ko Dievs caur Savu Dēlu Jēzu mums ir parādījis – mīlestības priekšzīmi krustā, kas tiek apstiprināta ar paša Dieva vārdiem, kad saņemam Svēto Vakarēdienu: “Ņemiet un ēdiet tā ir Mana miesa.., ņemiet un dzeriet, tās ir Manas asinis, par jums nodotas un izlietas visu grēku piedošanai.” Tieši Jēzus nāve krustā ir tas, ko Dievs ir darījis mūsu labad, lai šodien mums būtu iespēja pielāgoties nevis pasaules tendencēm, bet tikt Dieva Vārda pārveidotiem, tikt Viņa mīlestības darbu pārveidotiem, lai Dievs atjaunotu mūsu prātu, ka varam "izprast, kas ir Dieva griba – to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs." (Rom. 12:2)
Pārdomāsim: ar kādām grūtībām mēs saskaramies, kad vēlamies palikt uzticīgi Dieva patiesībai un stāties pretī netaisnībai, pat ja vairākums cilvēku mūsu sabiedrībā atbalsta ļaunprātīgas rīcības? Pārdomāsim to un lūgsim, lai Kungs Jēzus mums palīdz izprast, kas ir Dieva griba – kas ir tas labais, tīkamais un pilnīgais!
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs