Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu sirdi, visu dvēseli un visu spēku!
(5. Moz. 6:5)
PĀRDOMAS: Ko mēs domājam par Jēzu? Dažkārt mēs dodam priekšroku Jēzum, kurš nekad nepieļautu ciešanu pieredzes mūsu dzīvēs. Iespējams, mēs kādreiz aizdomājamies, ka mūsu vēlamais Jēzus dāvā mums “desmit ieteikumus”, bet pārējiem – desmit baušļus. Dažkārt mēs aizdomājamies par to, ka mūsu vēlamais Jēzus piever acis uz mūsu grēkiem; ka Viņš ir kā tēvs, kurš nav dusmīgs... tikai vīlies. Viņš taču saprot mūsu dzīves situāciju. Viņš saprot, ka mūsu gadījumā viss ir citādi. Galu galā, Viņš pazīst mūsu sirdis. Un tur arī ir tas āķis, ka Viņš ļoti labi pazīst mūsu sirdis, Marka evaņģēlijā sacīdams: “Kas no cilvēka iziet, tas sagāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība. Viss šis ļaunums nāk no iekšienes un sagāna cilvēku.” (Mk. 7:20-23)
Patiesais Jēzus, kas mums ir atklāts Svētajos Rakstos, ne uz mirkli nepiever acis uz grēku. Tāpēc nākošais jautājums ir tieši vietā: Ko Jēzus domā par mums? Atbilde ir mūsu acu priekšā – uz altāra krucifiksa. Tur redzam Dieva Dēlu, Augsto Priesteri un Upurjēru, kurš mīl Kungu, savu Tēvu un mūs katru, ar visu sirdi, visu dvēseli un visu spēku –līdz pat krusta nāvei. Un tieši šajā pilnīgajā paklausībā un mīlestībā, uz debesu Tēvu un mūs katru, Viņš nes mūsu nemīlestību, mūsu grēku un mūsu sodu.
Kristus neatbalsta grēku, Viņš neatbalsta vienaldzību. Viņš mūs no tā izglābj. Viņš dara mūs svētus, dāvājot mums to mīlestību uz Dievu, kuras mums pašiem nav. Un Viņš to dara ļoti konkrēti – caur dievkalpojumu. Dieva piedošana nav jāmeklē tālu vai ārpus Baznīcas; tā tiek pasludināta grēksūdzē un iedota Svētajā Vakarēdienā. Tur Dievs pats ienāk mūsu dzīvē un dara mūs svētus. Jo regulārāk mēs saņemam Kungu Kristu Vārdā un Sakramentā, jo regulārāk Dievs Svētais Gars pārvērš mūsu sirdis, lai mēs patiesi mīlam Dievu ar visu savu būtību. Un no šīs mīlestības izaug svēta dzīve, kurā mēs izvēlamies mīlēt arī savus līdzcilvēkus.
Tur, kur pasaule mudina krāt un ieguldīt, lai līdzekļi ienāktu tikai un vienīgi mūsu kontos, mīlestība uz Dievu dara mūs svētus, lai krājam un ieguldām tur, kur šie atlikušie līdzekļi nāks par labu mūsu līdzcilvēkiem, īpaši nabagam vai svešiniekam.
Tur, kur pasaule mudina mūs zagt un krāpt, un melot saviem tuvākajiem, tur mīlestība uz Dievu dara mūs svētus, lai saglabājam un vairojam mūsu tuvākā mantu un reputāciju, lai nezvēram Dieva vārdā melīgi un nesagānām Viņa vārdu, jo tas kurš patiesi mīl Kungu, nevar palikt vienaldzīgs pret to, kā Viņa Vārds un Viņa radītie cilvēki tiek aizskarti.
Tur, kur pasaule mudina mūs apspiest mūsu darbiniekus, kurlos un aklos – ar domām, vārdiem un darbiem – tur mīlestība uz Dievu dara mūs svētus, lai uzņemamies rūpes par otru cilvēku, ka šajās rūpēs izpaustos mūsu bijība un respekts pret Dievu.
Tur, kur pasaule mudina mūs darīt netaisnību, izdabāt nabagam un dot priekšroku dižajam, tur mīlestība uz Dievu dara mūs svētus, lai esam taisnīgi, lai nebaumojam un nealkstam sava tuvākā asiņu. Tur, kur pasaule mudina mūs savās sirdīs ienīst mūsu līdzcilvēkus, tur mīlestība uz Dievu dara mūs svētus, lai mīlestībā varam pamācīt savu tuvāko, ka netopam līdzvainīgi. Un tur, kur pasaule mudina mūs atriebties un dusmoties uz savas tautas ļaudīm, tur mīlestība uz Dievu dara mūs svētus, lai mīlam savus līdzcilvēkus kā sevi pašus.
Tā ir uzdrīkstēšanās līdzināties Dievam un atdarināt nevis Viņa taisnīgumu – jo mēs visi esam netaisni – bet gan Viņa mīlestības attieksmi, kuras priekšzīmi Dievs mums ir parādījis caur Viņa Dēlu Jēzu.
Jaunajā Dieva žēlastības 2026. gadā novēlu mums katram pieaugt mīlestībā uz Dievu, mīlestībā uz tuvāko un svētā dzīvē. Skatīsimies uz Kristus krustu, ieklausīsimies Viņa Vārdos un saņemsim Viņa svētos sakramentus. Jo, tā Dievs dara mūs svētus un māca mīlēt ar visu sirdi, ar visu dvēseli un ar visu spēku. Āmen!
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs
