Kāpēc Zaļā?
Šodien svinam Zaļo Ceturtdienu, dienu kurā Jēzus mazgāja saviem mācekļiem kājas un pēc tam iedibināja Svēto Vakarēdienu. Pašā vakarā Ģetsemanes dārzā Jūda Viņu nodeva un Viņš tika arestēts un nodots romiešiem. Tieši Svētā Vakarēdiena dēļ šī diena ir ļoti nozīmīga un ietilpst Baznīcas lielo svētku dienu skaitā. Ar Zaļās Ceturtdienas vakara dievkalpojumu sākas ts. Svētā Trīsdiene (lat.Triduum Sacrum), kas ietver sevī Lielo Piektdienu, Kluso Sestdienu un Augšāmcelšanās svētdienu).Šo nosaukumu mēs esam pārņēmuši no vāciešiem. Taču kāpēc vācieši šo dienu tā sauc viņi paši īsti nezin. Taču šis nosaukums tiek lietots jau no 1200 gada. Ir vairākas iespējamās versijas:
1. No latīņu valodas. Latīniski šī diena saucas dies viridium kas burtiskā tulkojumā nozīmē - Zaļo diena. Lūkas evaņģēlijā 23:31 mūsu jaunajā tulkojumā ir runa par zaļoksnu koku, kas apzīmē cilvēku, kurš saņēmis grēku piedošanu pretstatā nokaltušam kokam. Šajā dienā cilvēki tērpti baltās drānās nāca uz dievkalpojumu lai saņemtu grēku piedošanu, iespējams ka viņi vēl bija aplikuši zaļu šalli/apmetni.
2. Liturģiskās krāsas dēļ. Lai gan pēc Baznīcas kanoniem šājā dienā tiek lietota baltā krāsa, Viduslaikos iespējams tas netika ievērots un lietoja zaļo.
3. Zaļš ēdiens. No 14.gs. ir pierādījumi, ka šajā dienā tika ēsti salāti, asni uc. "zaļi ēdieni". Tas gan neatbilst gavēņa priekšrakstiem, taču iespējams sakņojas daudz senākā, pirmskristīgā tradīcijā.