Mācītāja pārdomas par NOVEMBRA lozungu (2025)

Tā saka Dievs, Tavs Kungs: "Pazudušās [avis] Es uzmeklēšu, aizklīdušās Es atvedīšu atpakaļ, savainotās Es pārsiešu, vājās Es spēcināšu."
(Eceh. 34:16)

PĀRDOMAS: Lasot šī mēneša lozunga vārdus, nevar nepamanīt, cik maiga un mierinoša ir pravieša Ecehiēla valoda. Kad mēs klausāmies viņa vārdos vai tos lasām, tie neviļus atgādina mums 23. psalmu un Jēzus sacīto Jāņa evaņģēlijā. Šie vārdi rada skaistu ainu mūsu prātos – Kristu kā Labo Ganu.

Pravieša Ecehiēla vārdi acu priekšā stāda pazīstamu gleznu, kurā Jēzus, Labais Gans, tur rokās jēriņu. Šis attēls atspoguļo to, ko pravietis apraksta – kā Dievs, mūsu Gans, rūpējas par Viņa tautu. Pravietis, citējot pašu Kungu, saka: “Pazudušās Es uzmeklēšu, aizklīdušās Es atvedīšu atpakaļ, savainotās Es pārsiešu, vājās Es spēcināšu” Šie vārdi iedvesa Israēla tautai cerību, prieku un mierinājumu laikā, kad tā pēc ilgiem trimdas gadiem atgriezās savā zemē.

Arī šodien – mums visiem – ir vajadzīgs šāds vēstījums. Pasaule ir pilna ciešanu: divas trešdaļas cilvēces dzīvo nabadzībā, trūkst pat vissvarīgākā – pārtikas, mājokļa, drošības, mīlestības. Šajos apstākļos pravieša Ecehiēla vārdi ienes cerību jauniešu dzīvē, kas apmaldījušies dzīves ceļos; to dzīvēs, kuri kļuvuši par maldu reliģiju vai bagātības un slavas dievu upuriem; to dzīvēs, kas cieš no vardarbības vai slimībām. Kristus, mūsu Labais Gans, meklē un ilgojas izglābt ikvienu. Un brīnišķīgākais ir tas, ka Viņš darbojas caur mums – caur Viņa ļaudīm. Mēs esam Viņa rokas un kājas šajā pasaulē, aicināti nest Viņa mīlestību un dziedinošo klātbūtni visiem – īpaši tiem, kas dzīvo trūkumā; tiem, kas cieš karos, tiek apspiesti vai ievainoti dzīves smagumā.

Ecehiēla pravietojums atsauc atmiņā Jēzus vārdus Jāņa evaņģēlija: “Man ir vēl citas avis, kuras nav no šīs kūts, arī tās Man jāatved, un tās dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans.” (Jņ. 10:16) Šie vārdi – viens gans, viens ganāmpulks – runā par vienotību, izlīgumu un mieru visu tautu starpā. Sākotnēji Ecehiēla klausītāji droši vien domāja par tuvāko nākotni, kad Dievs apvienos izklīdušos israēliešus un dāvās viņiem mieru un saskaņu.

Mēs, kristieši, šodien šos vārdus redzam plašākā nozīmē. Tie norāda uz Kristu, mūsu Labo Ganu, kurš kādu dienu sapulcinās kopā jūdus un pagānus no visiem zemes stūriem, lai novestu vēstures līdz tās galējam piepildījumam. Tad Viņš, Valdnieks Mesija, iesāks jauno laikmetu – mūžīgā miera un taisnības laikmetu, kurā viss ļaunums, ciešanas un netaisnība beigs pastāvēt. Šis ir laiks, pēc kura mēs visi ilgojamies un uz kuru ceram – Dieva bezgalīgās mīlestības un žēlastības dēļ.

Taču kamēr uz to ceram un gaidām, Dievs dod mums iespēju smelt sev mieru no Viņa - no mūsu Dieva, mūsu Labā Gana, kurš paliek uzticīgs un taisnīgs Valdnieks pār mums visiem tagad un mūžīgi. Āmen!

Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs