Amelungsbornas (Vācijā) mācītāja Volfganga Batrama (Wolfgang Bartram) svētruna III Adventa svētdienai

Lk 1: 39-47   Un Marija cēlās tanīs pašās dienās un steigšus gāja kalnos uz pilsētu Jūdas novadā. Iegājusi Caharijas namā, viņa sveicināja Elizabeti. Un notika, kad Elizabete Marijas sveicinājumu dzirdēja, tad bērniņš viņas miesās sāka lēkt, un Elizabete tapa Svētā Gara pilna, un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: "Tu esi augsti teicama starp sievām, un augsti teicams ir tavas miesas auglis. No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? Redzi, tikko tavas sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, tad bērniņš manās miesās ar līksmību sāka lēkt. Labi tai, kas ir ticējusi, ka tas, ko Dievs licis viņai sacīt, piepildīsies." Un Marija sacīja: "Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju.

Mīļie draugi mūsu Māsu draudzē Piņķos!

Žēlatība jums un miers no Tā, kas ir, kas bija un kas nāk!

Ar prieku un pateicību mēs domājam par mūsu pēdējo tikšanos pie Jums Sv. Jāņa svētku dienā. Dievs mums bija dāvājis skaistu kopā pavadīto laiku. Mēs sirsnīgi sveicinām Jūs, mūsu tikšanās dalībniekus, visu draudzi un draudzes padomi. Mēs jau pie sevis priecājamies par nākošo tikšanos nākamgad, pie mums Vācijā.

Adventa laikā es vēlētos Jums paust vārdu, kurš ir ciešā saistībā ar Adventu: Šis vārds ir- vizīte, apmeklējums, piemeklējums (vāc. Heimsuchung).

Eņģelis Gabriels apciemo jaunavu Mariju; Dievmāte apciemo Elizabeti; Dievs apciemo savu tautu.

Senāk šīs sastapšanās tika nosauktas par piemeklējumu. No tā tad ir cēlies vecais apzīmējums par abu māšu sastapšanos, kura saucās „Marijas piemeklējums” To šodien ir grūti saprast... Lai gan saprotot Marijas stāvokli, mēs varam to labāk saprast.

Ejot laikam šis vārds „piemeklējums” ir gandrīz zaudējis savu priecīgo saturu. Mēs lielākoties ar piemeklējumu saprotam sērgas un mokas, kuras mēs uztveram kā Dieva sodu.

Patiesībā visam vajadzētu būt gluži pretēji: vārdam „piemeklējums” vajadzētu palīdzēt mums nonākt pie atziņas, ka pat grūtībās var atrasties kaut kas no Adventa skaistuma. Slimības un ciešanas tāpat, kā liels prieks var būt kaut kas tāds, kā mūsu personīgais Advents- Dieva apmeklējums, kurš ienāk manā dzīvē un grib man pievērsties. Mums vajadzētu mēģināt šādā veidā saprast slimības dienas, īpašās grūtības un grūtus laikus:

Dievs caur slimību ir pārtraucis manu darbību uz kādu brīdi, lai mani apstādinātu: tas ir tā Kunga apmeklējums!

Visā manā apziņā man tiek izskaidrots (ko man jau sen vajadzēja zināt), ka es neko nespēju darīt bez Kristus: tas ir tā Kunga apmeklējums!

Manā nožēlojamajā stāvoklī es manu, cik svarīga ir lūgšana, regulārs dievkalpojums un Svēto Rakstu lasīšana: tas ir tā Kunga apmeklējums!

Tieši šādi laiki ir noteikti tam, lai tie kļūtu par mūsu dzīves zvaigžņu stundām. Tie ir laiki, kuros Dievs mūs uzmeklē mūsu mājokļos, mūsu visdziļākajā esībā, lai atkal no jauna atklātos mums. Dievs mūsu meklē un atrod- Un Tas ir piemeklējums! Ļausimies tikai Dievam mūs atrast un piemeklēt!

Tad lai šis Advents kļūtu mums visiem svētīgs piemeklējums, lai mēs no visas sirds varētu priecāties par Dievu, kurš nāk pie mums, Bētlemē piedzimstot, Kristus svētkos, Viņa Vārdā un Sakramentā un paldies Dievam- arī vientulīgajās sāpju un nelaimju stundās. Lai Dievs Jūs sargā un svētī, un lai dāvā Jums miera pilnus Ziemsvētkus un labu Jauno gadu. Amen.

Tulkoja: Ruta Krafte