Piņķu sv.Jāņa draudzes vēsture
Mūsu draudzes vēsture iesniedzas senos laikos, kas saistīti ar kristīgās ticības pirmsākumiem mūsu zemē. Apkārt Babītes ezeram atradās 4 kapelas: Sv. Bērtuļa kapela (Bartolomeja kapela, atradās pie Ķīšiem) un Sv. Jāņa kapela (atradās Jāņragā iepretim Slokai), sv.Nikolaja kapela Piņķos un sv.Annas kapela Babītes ezera krastā. To pirmsākumi precīzi nav zināmi, taču iespējams šīs kapelas izveidoja un arī apkalpoja cisterciešu mūki no sv.Nikolaja klostera, kurš atradās Daugavgrīvā. Klosteri 1202.gadā dibināja bīskaps Alberts, tā rakstīts Indriķa hronikā. Tāpēc iespējams Piņķu baznīca nosaukta sv.Nikolaja - jūrasbraucēju patrona vārdā. Mūki nodarbojās ar lauksaimniecību un klosterim piederēja plašas zemes arī Daugavas šajā krastā - Bolderājā, Kleistos, Rītabuļļos, tātad pavisam blakus Babītes novadam. Tāpat zināms, ka par izcili labu priesteri Salas draudzē atzītais Zigfrīds bija cistercietis.
Ar 1226. gada 16. marta līgumu Babītes novada
teritorija pieder Rīgas pilsētai un veido t.s. Patrimonālapgabalu, jeb
Landfogtiju. 1658.g. Babītes draudze sadalījās
divās daļās - Salas sv.Jāņa un Piņķu sv.Nikolaja draudzē.
Babītes
ezera krastā 1660.gadā uzceļ sv.Annas baznīcu, kura pieder pie Piņķu
sv.Nikolaja draudzes. Krievu aplenkuma laikā 1656.gadā tiek nopostīta Piņķu
sv.Nikolaja baznīca, kuras vietā 1662.gadā uzceļ un 9.decembrī iesvēta jaunu
baznīcu, no kuras joprojām saglabājies sv.Vakarēdiena biķeris.
Attēlos
redzam J.K. Broces zīmēto Piņķu Sv. Nikolaja baznīcu, kura kara jukās no 1700.
līdz 1710.g. palikusi neskarta. Baznīca restaurēta 1766.g.
Arhitekts
Johans Daniels Felsko projektēja un par Rīgas Rātes līdzekļiem uzcēla tagadējo mūra
Piņķu baznīcu, kura iesvētīta 1874. gada 16. jūnijā.
1916.
gada 17. jūlija rītā 5.
Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz Smārdes iecirkņa fronti, kur
gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums, iegriezās Piņķu muižā. Pulkvedis
Jukums Vācietis, bataljona komandieris, noturēja Piņķu sv.Nikolaja baznīcā savu
slaveno dievkalpojumu. Dzejnieks Aleksandrs Čaks par Piņķu baznīcu grāmatā
"Mūžības skartie" rakstījis balādi "Sprediķis Piņķu
baznīcā", kas veltīta varonīgajiem strēlniekiem 1. Pasaules karā, 5.
Zemgales pulkam un pulkvedim Jukumam Vācietim. Atmodas laikā pie baznīcas
atklāts piemiņas akmens veltīts šim notikumam.
1919.gada 23.maijā pie Piņķiem tiek izcīnīta nozīmīga uzvara Rīgas atbrīvošanas kaujās.
.JPG)
Pateicoties
Bulduru dārzkopības tehnikuma direktoram M. Eihem Piņķu sv.Jāņa baznīca padomju
okupācijas laikā netiek pārvērsta par graudu noliktavu vai traktoru
remontdarbnīcu un paliek neskarta.
1992.gadā koris Atskaņa, diriģentes Gintas Pētersones vadībā, koncertējot Vācijā sagādā pirmo finansējumu dievnama remontiem.
2004.gadā
dievnams tiek pamatīgi remontēts, ievilkta gāzes apkure un veikti iekštelpu
remonta darbi.
2006.gadā
atjaunotas vēsturiskās W.Zauera ērģeles (1890).
2012.gadā
tiek restaurēta altārglezna.
2014.gadā
tiek restaurētas ieejas durvis.
2015.gada rudenī SIA Labie koki sāk dievnamu ieskaujošo liepu kopšanu un veidošanu formā
2018.gada 25.septembrī remontdarbu uzsākšanas laikā izdeg baznīcas tornis. Atjaunošanas darbu rezultātā dievnams iegūst jaunu jumta un torņa segumu.
2019.gadā tiek pabeigti teritorijas labiekārtošanas darbi pie baznīcas - asfaltēta aleja un bruģēts jaukums pie baznīcas ieejas.
2021.gadā tiek uzsākta dievnama koka interjera vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbi. Tie iesākas ar altāra retablu. Līdzšinējā altārglezna tiek pārvietota pie sienas, blakus altārim.
Baznīcā
atrodas vairāki valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi:
-Sv.Vakarēdiena
biķeris un patēna, 1662.g.
- Oblašu kārbiņa,
-
Lasāmpults no iepriekšējās baznīcas,
-
Kristāmtrauks, 1874.g.
- Baznīcas 9 reģistru ērģeles 1890. gadā ir
darinājis izcilais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers (W.Sauer) - J.L. Eginka altārglezna Kristus un Pēteris uz jūras, 1866.g.
