Mācītāja pārdomas par NOVEMBRA lozungu (2023)

Viņš (Dievs) debesis izpleš viens pats un jūras bangas kājām min. Gan Lāci, gan Muļķi radījis Viņš, gan Sietiņu, gan Dienvidu kambarus.
(Īj. 9:8-9)

PĀRDOMAS: Mīļie brāļi un māsas, Ījaba grāmatā mēs lasām par dievbijīgu vīru vārdā Ījabs, kurš piedzīvoja lielas ciešanas un uzdeva dziļus jautājumus par Dieva dabu. Ījaba ceļojums ir labs atgādinājums par mūsu pašu cīņām, šaubām un jēgas meklējumiem tagadējo grūtību laikā.

Šomēnes mēs pārdomājam fragmentu no Ījaba grāmatas, kurā rakstīts: "Viņš debesis izpleš viens pats un jūras bangas kājām min. Gan Lāci, gan Muļķi radījis Viņš, gan Sietiņu, gan Dienvidu kambarus." (Īj. 9:8-9)

Šie panti uzsver Dieva, Visuma Radītāja, diženumu un varenību, jo Dievs izpleš debesis pār mūsu galvām līdzīgi telts segai (Ps. 104:2), kas pasargā no lietus un citiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem, lai dzīvība šeit virs zemes var rasties, augt un tikt uzturēta ar sauli un lietu, ar dienišķo maizi un citām Dieva svētībām, kuras ikdienā saņemam. Dievs izpleš Viņa labvēlību pār mums, ieaicinot mūs Baznīcā, lai arī mums būtu vieta zem gādīgā un sargājoša Dieva debesu telts.

Ar Savām kājām Viņš min mūsu vētraino ikdienu, kurā piedzīvojam pārbaudījumus un pārdzīvojumus, un tas parāda, ka nevis mums, bet Dievam ir izšķiroša teikšana pār mūsu dzīves grūtībām, kuras Viņš izbeidz ar Savu Vārdu, kuru katru dienu Bībelē lasām, līdzīgi tam kā Jēzus apsauca vētru; līdzīgi tam kā Viņš nāca pa jūras virsu mācekļiem pretī, lai kāptu laivā un nogādātu viņus drošībā. Tā arī mūs Jēzus vada cauri dzīves vētrām, lai uzvaram tās Viņa spēkā, lai norūdāmies ticībā un nelokamies vienas vai otras cilvēciskās ideoloģijas priekšā, bet tikai Jēzus priekšā, kurš mūs ved pie Viņa drošībā, debesu valstībā.

Fragmentā minētie Lācis, Muļķis un Sietiņš ir zvaigznāji, kurus Dievs mums ir devis, lai mēs mācītos skaitīt laiku. Lācis jeb Lielais Lācis ir ziemeļu puslodes zvaigznājs, Muļķis jeb Orions ir zvaigznājs, kas vasarās vislabāk ir redzams dienvidos, Sietiņš jeb Plejādes ir zvaigžņu kopa, kas vislabāk redzama austrumos, bet Dienvidu kambari ir zvaigznāji debesu dienvidu pusē. Tādā veidā Ījabs mums atgādina, ka Dievam pieder viss Izplatījums – visās debess pusēs – un Viņa noteikšana ir plaša. Neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies, Dievs savu labvēlību izpleš pār visiem. Ījabs atpazīst šo Dieva nepārspējamo spēku un suverenitāti pār Visumu, un tas ir atgādinājums, ka, saskaroties ar dzīves izaicinājumiem un nenoteiktību, mēs kalpojam Dievam, kurš ne tikai apzinās mūsu cīņas, bet arī kontrolē plašo un sarežģīto radības gobelēnu, kurā mēs katrs esam ieausti. Viņš pārvalda debesis un zemi, un Viņam nekas nav neaizsniedzams.

Izdzīvojot mūsu dzīves vētras, ir viegli kļūt pārņemtiem ar savām problēmām - ar nemitīgo darba skrējienu, bērnu vadāšanu pa neskaitāmiem pulciņiem - un tajā visā ir viegli pazaudēt no redzesloka Viņu, kurš Savās rokās tur Visumu un katra mūsu dzīvi. Lielākā daļā problēmu mēs ievedam sevi paši, pārspīlētos daudzumos darot to, ko varbūt nemaz nevajag darīt. Taču Ījaba vārdi atgādina, ka ir apstākļi, kuros Dieva gudrība un nodomi ir ārpus mūsu saprašanas. Mēs ne vienmēr saprotam, kāpēc mēs saskaramies ar ciešanām vai sarežģītiem dzīves apstākļiem, kurus nespējam ietekmēt, bet mēs varam paļauties, ka Dievam, visu lietu Radītājam, ir nodoms, kas sniedzas pāri mūsu ierobežotās domāšanas, bet vienmēr mūsu labumam. Jautājums ir: vai mēs tam ļaujamies; vai mēs atvēlām laiku arī Dievam, lai savās dzīvēs piedzīvotu Viņa mīlestības nodomu un vadību?

Tāpēc pārbaudījumu laikā, īpaši, kad paši nezinām, kā lietas darīt vai nedarīt, mēs atrodam mierinājumu Dievā, kurš debesīs ir licis zvaigznes un min ar Savām kājām mūsu vētrainās dzīves viļņus. Nekāda laicīga aizņemtība nav šķērslis, lai nenāktu uz baznīcu un nesaņemtu Viņa palīdzību, jo Viņš staigā kopā ar mums līdzās, lai mūsu ikdienas cīņās dāvātu risinājumus. Viņš nav tāls vai vienaldzīgs pret mūsu sāpēm un slimībām, tāpēc tās nav šķērslis Viņa dziedinošam spēkam, kuru saņemam grēksūdzē un svaidīšanā ar svētīto eļļu. Nekādas vilšanās un bailes nav šķērslis Viņa mīlestībai, kuru saņemam Svētajā Vakarēdienā, jo Viņš ir vienīgais, kurš dievkalpojumos piedāvā un pasniedz mums mierinājumu, spēku un vadību.

Viņa gudrība pārsniedz mūsu izpratni, Viņa mīlestība ir nelokāma un Viņa klātbūtne ir mūsu enkurs, kas dod mums iespēju uz Viņu paļauties, Viņu meklēt, un Viņa vadību piedzīvot, jo Viņš vienīgais var mūs vadīt cauri vistumšākajām dzīves naktīm un ievest jaunas dienas gaismā. Āmen!

Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs