Mācītāja pārdomas par JANVĀRA lozungu (2024)

... jauns vīns lejams jaunos maisos.
(Mk. 2:22)

PĀRDOMAS: Mīļā draudze, iesākot jauno Dieva žēlastības 2024. gadu, pārdomāsim Dieva Vārdus, kurus Jēzus mums saka šī mēneša lozungā no Marka evaņģēlija: "Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas maisos, citādi vīns maisu saplēš, un vīns un maisi iet bojā. Nē, jauns vīns lejams jaunos maisos." (Mk. 2:22)

Kāpēc vīns būtu jālej ādas maisos? Jo Jēzus dzīves laikā vīnu uzglabāja ādas maisos. Jaunais vīns visu laiku ir fermentācijas stāvoklī un rada fermentācijas gāzes. Jauni ādas maisi ir fleksibli un ļoti labi pielāgojas šādam jaunā vīna rūgšanas procesam, lēnām novecojot kopā ar vīnu, līdz process beidzas. Savukārt, vecie ādas maisi ir jau ieguvuši noteiktu formu, tie vairs nav tik fleksibli, un ir ļoti trausli. Jaunā vīna fermentācijas gāzes veco ādas maisu pletīs plašumā līdz pārplēsīs. Un tāpēc mēneša lozungā Kungs Jēzus lieto metaforu par šo jauno vīnu un ādas maisiem, lai norādītu uz mūsu dziļo nepieciešamību pēc uzņēmīgām sirdīm, lai varam uzņemt sevī tās jaunās lietas, ko Dievs šajā gadā vēlas ieliet mūsu dzīvēs.

Jauna gada sākums bieži vien nes līdzi gaidas un cerību par jaunu sākumu. Taču jauns sākums nav kaut kas tāds, uz ko mēs paši būtu spējīgi, un to mēs ļoti labi piedzīvojam no jaungada apņemšanām, kuras gandrīz nekad neizdodas visā pilnībā īstenot vai ievērot. Un tas ir tāpēc, ka mēs nevaram ielikt jaunas idejas vecos domāšanas veidos. Mēs nevaram iegūt jaunus rezultātus ar iepriekšējo dzīvesveidu un grēcīgo domāšanu.

Tāpat kā vecie ādas maisi nevar sevī saturēt jauno vīnu, tā arī mūsu cietās sirdis nespēj uzņemt Dieva saturu, ja pieķeramies vecā gada lietām, pārdzīvojumiem un aizvadītajiem notikumiem. Tāpēc, lai atbrīvotu mūs no pieķeršanās aizgājušām lietām un lai darītu mūsu sirdis jaunas, lai dotu mums jaunu domāšanas veidu, Dievs turpina aicināt mūs uz dievkalpojumiem. Lai visā pilnībā piedzīvotu Dieva svētības, kuras Viņš mums ir sagatavojis šajā gadā, visu veco Dievs aicina ielikt lūgšanās Viņa rokās.

Aizvadītais gads ar saviem priekiem un izaicinājumiem ir aiz muguras. Ir pienācis jauns laiks jaunām lūgšanām, kurās Dievam izstāstīt un uzticēt visus tagadējos satraukumus, sliktos ieradumus, rūgtumu vai šaubas, lai jaunajā gadā mūs nekas nekavē pievērsties Viņam vēl vairāk nekā iepriekšējā.

Tieši dievkalpojumos, caur Dieva Vārdu Bībelē un sakramentiem, mēs saņemam Dieva mīlestības, žēlastības un dzīves jēgas jauno vīnu, lai vecā, laicīgā dzīvesveida vietā varētu īstenot savās dzīvēs jauno, kristīgo dzīvesveidu. Kungs Jēzus aicina mūs veltīt Viņam savas sirdis, jo grēksūdzē un Svētajā Vakarēdienā Viņš dara mūs atvērtus Viņa labajām iedvesmām, dāvā gatavību atlaist ierasto un sniedz paļaušanos uz Dieva labo nodomu.

Jaungada apņemšanās nav neko vērtas, ja tajās neesam iekļāvuši laiku Dievam, ja tās necentrējas ap Dievu. Tieši Viņa ikdienas klātbūtnes un vadības meklēšana visā, ko darām, noskaņo mūsu sirdis Viņa labajam nodomam, lai mēs varētu tajā dzīvot; lai mēs būtu gatavi un Dievu uzņemoši kā jaunie ādas maisi, ļaujot Viņam ieliet jaunās dzīves un domāšanas vīnu mūsu sirdīs, pārvēršot mūs par Viņa mīlestības traukiem un Viņa labā nodoma rīkiem. Kā jauns vīns sagādā prieku un līksmību, tā arī Dieva klātbūtne mūsu dzīvē nes prieku, mieru un piepildījumu visam nākamajam gadam.

Ar šādu apziņu, ka Dievs dara mūs par jauniem traukiem, mēs varam droši stāties pretī nākotnes nezināmajam, zinot, ka esam mūsu Debesu Tēva mīlošās rokās. Āmen!

Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs