Dievs saka: "Un jums, kas bīstaties Mana vārda, uzlēks taisnības saule, un dziedinās ar saviem spārniem!"
(Mal. 3:20)
PĀRDOMAS: Ja mums kāds jautātu: kas pirmais nāk prātā, kad pasaka vārdu “saule”, iespējamās atbildes būtu – gaisma, siltums, vasara un tamlīdzīgi. Savukārt šīs asociācijas daudziem saistās arī ar uguni, bet uguns mēdz būt dažāda. Uguns mēdz iznīcināt vai dziedēt.
Dievs apraksta šīs pasaules pēdējo dienu kā uguns dienu abās nozīmēs. Tiem, kas ir lepni un kas pieķeras ļaunumam, tā būs iznīcinoša, visu rijoša uguns, kas neatstāj dzīvu pat sīkāko sakni dziļi zem zemes. No šīs dienas nevarēs izbēgt neviens, kas novēršas no Dieva un izvēlas iet savu ceļu. Kā sacīja mūsu arhibīskaps emeritus Jānis Vanags: “Visi mēs degsim. Jautājums: kura godam?” Kā kristieši mēs saprotam, ka esam grēcinieki; mums piemīt spēja sevi izvērtēt. Un, kad lasām līdzīgus Bībeles skaidrojumus par Dieva tiesu, mēs automātiski, iespējams pat neapzināti, pieskaitām sevi pie šiem cilvēkiem, kuri ir pelnījuši degt rijošā ugunī. Un tādi skaidrojumi mūs biedē.
Taču pamēģināsim pamainīt skatu punktu. Iespējams, mēs katrs, lielākā vai mazākā mērā, esam piedzīvojuši brīžus, kad pret mums ir izturējušies ļoti netaisni – ne tikai vienu reizi, bet atkal un atkal no jauna esam piedzīvojuši kāda veida pāridarījumu no cilvēka, kura rīcībai nav attaisnojuma. (Ja neesat to piedzīvojuši, paldies Dievam!) Tad mūsu dzīve kļūst par nastu un bieži vien tam visam neredzam galu. Iespējams, mēs pat bijām pārliecināti, ka nespēsim to pārdzīvot. Un tad mūsu dzīvē ienāca Jēzus un atbrīvoja no tā visa. Vai atceramies, kā tajā brīdī jutāmies? Vai nebija vēlme dejot aiz prieka, ka grūtības ir galā? Vai mēs priecājāmies, redzot, ka Dievs ir apturējis tos, kas mūs sāpina, un ir dziedinājis mūs – paņēmis no mums prom visu to nastu, kuru sevī esam nesuši, iespējams, pat ļoti daudzus gadus?
Tas ir Dieva apsolījums visiem, kas Viņu mīl un godā no visas sirds: pār mums “uzlēks taisnības saule, un dziedinās ar saviem spārniem”. Dievs caur pravieti Maleahiju šeit runā par Jēzu. Vecajā Derībā Jēzus ļoti bieži tiek saukts par Tā Kunga Eņģeli, un lielākajā daļā attēlu eņģeļi tiek attēloti ar spārniem. Pravieša Maleahija vārdi ļoti precīzi piestāv Jēzum. Viņš ir mūsu uguns, kas nevis sadedzina, bet dziedina – Viņš ir siltums, kas dāvā mums dzīvību, ne tikai tagad, bet mūžīgi.
Šī nav vienīgā Rakstu vieta Bībelē, kurā Jēzus tiek saukts šādā vārdā. Kad piedzima Jānis Kristītājs, Svētais Gars caur viņa tēvu Zahariju raksturoja Jēzu tieši tāpat. Viņš nosauca Jēzu par “rīta zvaigzni”, kas “mūs no augšienes uzlūkos, lai mirdzētu tiem, kas mīt tumsā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu kājas uz miera ceļa.” (Lk 1:78-79)
Vai nav brīnišķīgi, ka pazīstam šādu Dievu? Bez saules gaismas un siltuma uz zemes nekas nevar pastāvēt. Tāpat arī mēs nespējam pastāvēt bez Jēzus mīlestības siltuma un Viņa patiesības gaismas. Kas gan ar mums notiktu bez Viņa? Mēs saltu tumsā, tālu prom no Dieva, paši savās nastās. Taču Dievs Tēvs mums sūtīja Savu Dēlu Jēzu, un Viņš joprojām nāk pie mums, īpaši Adventa laikā – kaut arī neredzams, bet joprojām ticībā piedzīvojams – kā mūsu rīta zvaigzne, kā taisnības saule, kas caur Savu Vārdu Bībelē mūs sasilda, mierina, iedvesmo, un dod dzīvību, īpaši kad dievkalpojumos saņemam svētos sakramentus.
Kad Jēzus pirmoreiz atnāca pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu, Viņš nāca, lai mūs izglābtu no ļaunā varas, samaksājot ar Savu dzīvību. Tagad, kad Viņš ir augšāmcēlies un vairs nemirs nekad, Adventā mēs gaidām Viņa otro atnākšanu. Jo tajā dienā Kungs Jēzus piecels mūs visus no mirušajiem, lai atkal esam dzīvi. Tad mēs dzīvosim kopā ar Viņu mūžīgi, jo Viņš to ir apsolījis: “Visi, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un nevienu, kas pie Manis nāk, Es nekad nedzīšu prom, jo Es neesmu no debesīm nācis, lai darītu Savu gribu, bet tā gribu, kas Mani ir sūtījis. Mana sūtītāja griba ir, lai neko no tā, ko Viņš Man ir devis, Es nepazaudētu, bet augšāmceltu pastarā dienā. Mana Tēva griba ir, lai ikvienam, kas skata Dēlu un tic Viņam, būtu mūžīgā dzīvība, un Es to augšāmcelšu pastarā dienā.” (Jņ. 6:37-40) Āmen!
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs
