"Kristus nomira un tapa dzīvs,
lai valdītu pār dzīviem un mirušiem." (Rom. 14:9)
PĀRDOMAS: Mēs bieži pārdomājam mūsu Kunga Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos – bet ko šis Viņa pestīšanas darbs nozīmē mums; kāds ir mūsu pestīšanas rezultāts un kā tas izpaužas šodienas pasaulē? Un apustulis Pāvils vēstulē romiešiem atbild pavisam vienkārši: "Kristus nomira un tapa dzīvs, lai valdītu pār dzīviem un mirušiem."
Kā izpaužas Jēzus valdīšana?
1. Jēzus ir visas radības Kungs. Viņš pārvalda un apklusina pat visspēcīgākās pārdzīvojumu vētras mūsu dzīvēs. Tai skaitā Viņš dziedina un sargā mūs no dažāda veida slimībām un nelaimēm, kuras ikdienā pat nepamanām vai nenojaušam, bet vislielākā glābšana ir glābšana no grēka, nāves un velna ietekmes, kuru vispilnīgāk mēs piedzīvojam dievkalpojumos.
2. Caur Valsts likumu, caur Baušļiem, caur grēksūdzi, Kristību un Svēto Vakarēdienu, Jēzus šodien valda pār un kontrolē dažāda veida vardarbīgos, ļaunos spēkus. Atbildot uz mūsu lūgšanām un piedzīvojot izeju bezizejas situācijās, Jēzus dara mums zināmu, ka Viņš triumfē pār velna varu, jo Viņš ir mūsu Atbrīvotājs, Vidutājs un Valdnieks, kurš pasargā mūs no redzamiem un neredzamiem ienaidniekiem, kā arī valda mūsos un pār mums, lai apžēlotu un pārveidotu, ka topam gatavi mūžīgajai dzīvei kopā ar Viņu.
3. Augšāmceltais Kungs Jēzus dāvā mums izejas no šķietami neiespējamām, strīdīgākām vai pretrunīgām mūsu dzīves situācijām, kā arī katru reizi, kad lasām Bībeli, Viņš palīdz mums saprast lasīto mūsu pašu dzīves kontekstā, jo Viņš ir mūsu Skolotājs, kurā mēs klausāmies, lasot Svētos Rakstus dievkalpojumā un mājās, ikdienā, lai Viņš pieskaņotu mūs Viņa gribai un rosinātu mūsos ticību Dievam.
4. Kungs Jēzus mūsu dzīvēs parādās pēkšņi un negaidīti, lai dāvātu prieku, mieru un virzītu mūs cauri dzīvei Viņa virzienā. Viņa augšāmcelšanās mūs pārliecina arī par mūsu nākotni – ka arī mūsu miesas tiks augšāmceltas no mirušajiem šīs pasaules Pēdējā dienā, jo Viņš ir mirušo un dzīvo Līgavainis. Viņa nāvē atklājas Viņa mīlestība uz mums – kristīgo kopību, proti, uz Viņa Baznīcu, Viņa līgavu. (Efez. 5:25) Caur Baznīcu, Jēzus Kristus miesu, mēs esam miruši bauslībai, lai piederētu Viņam, kas no mirušiem augšāmcelts, lai mēs varētu nest augļus Dievam (Rom. 7:4), kas sevī ietver dalību draudzes dzīves notikumos un regulāru Vakarēdiena saņemšanu, kuru saņemam līdz ar visiem eņģeļiem un erceņģeļiem, valdībām un varām, ar visiem debesu pulkiem un svētajiem, kas aizgājuši pirms mums mūžībā. Tāpēc mirušie nav miruši – arī viņi joprojām ir dzīvi pie Jēzus, jo ar Savu augšāmcelšanos Viņš ir parādījis, ka Viņš nav mirušo, bet dzīvo Līgavainis.
5. Visbeidzot, Jēzus dāvā mums ticību, kas pārvar jebkādus šķēršļus un pieved mūs pie Viņa, lai mēs būtu pārliecināti, ka ikdienas lūgšanās un aizlūgšanās Viņš uzklausa visas mūsu vajadzības.
Tādos veidos izpaužas augšāmceltā Kunga Jēzus valdīšana mūsu dzīvēs šodien, un tādos veidos Viņš valda pār dzīviem un mirušajiem. Tā ir patiesi priecīga vēsts, kuru šajā Lieldienu gaviļu laikā mums atgādina arī apustuliskais tēvs un Baznīcas skolotājs Jānis Zeltamute, kurš savā uzsaukumā draudzei Lieldienu rītā, sacīja: “Kristus ir augšāmcēlies un kapā nav neviena mirušā! Kristus, no mirušiem augšāmcēlies, ir kļuvis mirušo pirmdzimtais. Viņam slava un valstība mūžīgi mūžos! Āmen!”
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs